Ārodbiedrība ir nemierā ar pedāvāto slimības lapu apmaksas variantu

Trešdien, 3.jūlijā, plkst.12.00 Ekonomikas ministrijā notiks Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes (KITSA) sanāksme, kurā turpināsies diskusijas par darba nespējas lapu regulējumu un to administrēšanu.

Šobrīd spēkā esošie likumi paredz, ka pirmo darbnespējas dienu neapmaksā, 2. līdz 3. darbnespējas dienu darba devējs apmaksā 75% un 4. līdz 9. darbnespējas dienai - 80% apmērā, bet sākot ar 10. darbnespējas dienu tiek atvērta B slimības lapa, ko apmaksā valsts 80% apmērā no vidējās dienas neto izpeļņas.

Jau iepriekš minēts, ka darba devēji rosinājuši dramatisku slimības pabalstu samazinājumu, novirzot 2. līdz 3. dienu uz darbinieku rēķina, 9. dienu valstij, kā arī būtiski samazinot kompensācijas apmēru pārējām dienām. Šobrīd Ekonomikas ministrija (EM) un Labklājības ministrija (LM) ierosinājusi "kompromisa" scenāriju, kas ir pieticīgāks par LDDK rosināto iniciatīvu, bet tik un tā būtiski samazina darbnespējas lapu apmaksu, kā rezultātā lielākie cietēji būs darbinieki un bērni. Proti, EM un LM rosina:

• 2.-3. darbnespējas dienu darba devējs apmaksā 60% (15% mazāk, kas pie vidējās darba algas sastāda 8 eiro samazinājumu dienā);

• 4.-8. darbnespējas dienu darba devējs apmaksā 70% (10% mazāk, kas pie vidējās darba algas sastāda 5,34 eiro dienā);

• valsts pārņem 9. darbnespējas dienu un apmaksā 75% apmērā tāpat kā pārējās B lapas dienas (tas ir par 5% mazāk kā līdz šim).

"Šī iecere ir pilnīgi pretēja Valdības deklarācijai, kura nosaka: "Rūpējoties par Latvijas nākotni un konkurētspēju, kopā veidosim ilgtspējīgu valsti, uzlabojot ģimeņu dzīves kvalitāti, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem." Tā ignorē arī 14.Saeimas vēlēšanu programmas, piemēram, ZZS programmā ir teikts: "Paplašināsim atbalstu ģimenēm ar bērniem", - atgādina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

LBAS jau iepriekš ir paudusi stingru viedokli, ka nepieļaus darbinieku aizsardzības līmeņa pazemināšanu, jo pie šī brīža situācijas, kad ir nepieejama veselības aprūpe, veselības pakalpojumu būtisks sadārdzinājums, arodslimību un nelaimes gadījumu darbā būtisks pieaugums, medikamentu dārdzība, darba ņēmēju sociālā aizsardzība nevar tikt samazināta, to nekompensējot ar citiem instrumentiem.