28% darba ņēmēju uzskata, ka svešvalodu prasības sludinājumos ir pamatotas

Sabiedrība
VS.LV 14:12, 16.11.2024 0

Latvijā 28% darba ņēmēju uzskata, ka svešvalodu prasības darba sludinājumos vienmēr ir pamatotas, liecina personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" veiktās aptaujas dati.

 

Vienlaikus lielākā daļa darba devēju jeb 76% uzskata svešvalodu prasības par pamatotām un atbilstošām reālajām darba vajadzībām, bet 24% darba devēju atzīst, ka svešvalodu prasības ne vienmēr atbilst konkrētā amata reālajām vajadzībām.

Katrs sestais jeb 17% darba ņēmēju aptaujā atzina, ka pēdējo divu gadu laikā viņiem ir atteikts darbs vai amata pozīcija nepietiekamo svešvalodu zināšanu dēļ, kas nebija saistītas ar tiešajiem darba pienākumiem.

Toties 11% jeb katrs desmitais darba ņēmējs apgalvo, ka lai arī viņus personīgi tas nav ietekmējis, pazīst cilvēku, kurš ir saskāries ar līdzīgu situāciju.

Aptauja atklāj, ka angļu valoda ir pieprasītākā svešvaloda darba sludinājumos Latvijā - to norāda vairāk nekā 54% darba devēju. Otrajā vietā ierindojas krievu valoda, kuru par būtisku uzskata 30% aptaujāto.

Citas svešvalodas, piemēram, vācu, franču un zviedru tiek pieprasītas daudz retāk. Tomēr darba ņēmēji uzskata, ka gan angļu, gan krievu valodas bieži vien tiek pieprasītas arī nepamatoti, kas var radīt barjeras darba meklētājiem.

Aptaujas rezultāti liecina, ka 39% darba devēju uzskata, ka svešvalodu prasības viņu uzņēmumos daļēji ierobežo potenciālo kandidātu loku, savukārt 16% atzīst, ka šīs prasības ievērojami sašaurina iespējamo darbinieku skaitu.

Kopumā 52% darba devēju atzīst, ka augstas svešvalodu prasības var ierobežot kandidātu pieejamību, un 17% norāda, ka tas var veicināt diskrimināciju pret vietējiem darba meklētājiem.

Aptauja par svešvalodu prasībām darba sludinājumos norisinājās interneta vidē 2024.gada oktobrī, kopumā aptaujājot 805 darba ņēmējus un 175 darba devējus Latvijā.

"Alma Career" strādā personāla atlases pakalpojumu jomā 10 Eiropas valstīs, kas pārvalda darba portālu biznesu, piedāvājot vairāk nekā 1,5 miljonu darba iespēju, vairāk nekā 4,3 miljonu darba meklētāju CV datubāzi un sniedz personāla atlases pakalpojumus. "Alma Career" darbojas Slovākijā, Čehijā, Bosnijā un Hercegovinā, Slovēnijā, Horvātijā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā, Ziemeļmaķedonijā, Slovākijā un Somijā.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība SAB aicina mācībspēkus, studentus, pētniekus būt uzmanīgiem!

Riskus rada partneri, kas potenciāli var darboties nedraudzīgu valstu izlūkdienestu uzdevumā.

Sabiedrība Arodbiedrība iebilst pret budžeta likumprojekta izstrādes veidu

LIZDA pieprasa papildināt MK sēdes protokollēmuma projektu.

Sabiedrība Valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 44 posmos

Valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 44 posmos, un visvairāk ierobežojumu to laikā ir uz reģionālajiem autoceļiem - kopumā 17 posmos, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Sabiedrība Sāksies astronomiskais rudens

Pirmdien noslēgsies astronomiskā vasara un iestāsies rudens, liecina portālā "timeanddate.com" pieejamie dati.

Lasiet arī

Sabiedrība Vēl dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu tiks prasītas valsts valodas zināšanas

Atbilstoši Satversmes tiesas (ST) spriedumam vēl papildu dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā tiks prasītas valsts valodas zināšanas, secināms no Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) paustā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes.

Sabiedrība Sabiedriskajā transportā informāciju varētu sniegt arī citās ES valodās

Tieslietu ministrija (TM) plāno sabiedriskajā transportā konkrētos gadījumos līdzās informācijai latviešu valodā nodrošināt iespēju sniegt to arī svešvalodā, kas ir Eiropas Savienības (ES) oficiālā valoda, liecina TM sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais noteikumu projekts.

Pasaule ES vilcinās atzīt katalāņu, basku un galisiešu par bloka oficiālajām valodām

Spānijas prasība atzīt katalāņu, basku un galisiešu valodas par Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām otrdien saskārusies ar pretestību, bloka dalībvalstīm bažījoties, ka šāds solis izraisīs domino efektu.