Desmitā daļa iedzīvotāju savu psihisko veselību vērtē kā sliktu

Tāpat noskaidrots, ka trauksmi vai panikas lēkmi pērn izjutuši 44% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kamēr līdzīgā aptaujā 2022.gada martā šādi atbildējušo skaits bija divas reizes lielāks - 90%.

Aptaujas rezultāti liecina, ka sievietes pēdējo 12 mēnešu laikā piedzīvojušas trauksmi vai panikas lēkmi biežāk nekā vīrieši.

No tiem, kuri pēdējā gada laikā izjutuši trauksmi, vairāk nekā puse jeb 55% ir cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Turpretī vecākās paaudzes iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem ar trauksmi vai panikas lēkmēm saskārušies ievērojami retāk jeb 32%.

Uz jautājumu "Kā jūs vērtējat savu psihisko veselību pēdējā gada laikā?" 46% respondentu atbildēja "labi". Trešdaļa aptaujāto izvēlējās atbildi "viduvēji", savukārt vairāk nekā desmitā daļa atbildējušo atzina, ka viņu psihiskā veselība bijusi slikta. Psihisko veselību kā sliktu biežāk vērtējuši Rīgā dzīvojošie, gados jauni iedzīvotāji un cilvēki ar zemākiem ienākumiem.

Aptaujā noskaidroti arī faktori, kurus iedzīvotāji uzskata par svarīgākajiem psihiskās veselības un emocionālās labsajūtas uzturēšanai ikdienā. Visbiežāk norādītie ir pilnvērtīga atpūta, labvēlīgas attiecības ģimenē un regulāras fiziskās aktivitātes. Ievērojami retāk minēta nomierinošu preparātu lietošana un atteikšanās no alkohola vai apreibinošām vielām.

Līdzīgi kā 2022.gadā veiktajā aptaujā - trauksmes mazināšanai sievietes gandrīz divas reizes biežāk nekā vīrieši izvēlas lietot nomierinošus līdzekļus.

Savukārt, aplūkojot trauksmes izplatību saistībā ar nodarbošanos, secināts, ka visbiežāk tā skārusi darba meklētājus, studentus, kā arī tos, kuri atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Līdztekus 10% respondentu bija grūti pateikt, vai pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši trauksmi vai panikas lēkmi.

Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un Nacionālā psihiskās veselības centra ambulatorā centra "Veldre" vadītājs, profesors Māris Taube norāda, lai arī trauksmes līmenis sabiedrībā kopš 2022.gada ir būtiski samazinājies, tas joprojām saglabājas augsts.

Taubi īpaši satrauc, ka trauksme ir izplatītāka jauniešu vidū. Viņš pieļauj, ka dati varētu liecināt par cilvēku nedrošību neskaidrajā un trauksmainajā pasaulē. Viņaprāt, daļa sabiedrības ir notrulinājusies ilgstošas un hroniskas spriedzes dēļ un samierinājusies, uztverot trauksmi kā normālu ikdienas pavadoni, par ko liecina trauksmes mazināšanās 2024.gadā.Taube uzsver, ka hronisks stress psihiskai veselībai ir ļoti bīstams un rada sekas vēlākos dzīves posmos.