Valsts pārvaldē nav vienotas mākslīgā intelekta attīstības stratēģijas

Līdzīgi kā citviet pasaulē, Latvijai ir daudz izaicinājumu, lai MI kļūtu par tehnoloģiju, kas ikdienā palīdz efektivizēt valsts pārvaldes darbu. Tādēļ ir svarīgi ielikt stabilus pamatus mērķtiecīgai, vienotai, koordinētai, drošai un sabiedrības interesēm atbilstošai MI izmantošanai tieši tajās jomās, kurās tas var sniegt lielāko pienesumu, norāda VK.

Lai iegūtu skaidrāku priekšstatu, saskatītu iespējas un izgaismotu izaicinājumus, VK veikusi situācijas izpēti par MI ieviešanu un izmantošanu valsts pārvaldē.

VK padomes locekle Ilze Bādere norāda, ka VK ieskatā ir būtiski izstrādāt vienotu MI attīstības stratēģiju valsts pārvaldē, noteikt skaidru atbildību par MI ieviešanas koordināciju, izveidot kopīgu pieeju MI risku pārvaldībai un drošai izmantošanai, kā arī nodrošināt ieguldījumu un rezultātu uzskaiti, kas būtu caurskatāma.

Tomēr tikpat svarīga loma MI ieviešanā un attīstībā valsts pārvaldē ir arī katrai valsts pārvaldes iestādei, kas MI tehnoloģijas var izmantot ikdienas darbā un pakalpojumu sniegšanā, skaidro Bādere.

VK veiktajā situācijas izpētē secinājusi, ka MI risinājumi jau ienāk valsts pārvaldes darbā. Aptaujā, kurā piedalījās 83 valsts pārvaldes iestādes, 17% iestāžu norādīja, ka aktīvi izmanto MI risinājumus, savukārt vēl 22% plāno tos tuvākajā laikā ieviest.

Valsts kontrolieris Edgars Korčagins intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" komentēja, ka šie 17%, kas jau aktīvi izmanto MI risinājumus savā darbā, nav ne daudz, ne maz.

"Svarīgi saprast, vai tiek izmantotas un darītas tās lietas, kas var sniegt vislielāko pievienoto vērtību," uzskata Korčagins.

Izmantotie risinājumi iekļauj dokumentu tulkošanu, informācijas meklēšanu, datu analīzi un klientu apkalpošanas atbalstu, tostarp virtuālos asistentus.

Iestādes sagaida, ka MI palīdzēs samazināt pakalpojumu sniegšanas laiku un uzlabos kvalitāti. Vienlaikus 41% iestāžu, kas jau izmanto MI risinājumus, ir konstatējušas produktivitātes pieaugumu.

Tāpat situācijas izpētē secināts, ka 18% iestāžu ir veikušas izvērtējumu par MI izmantošanas iespējām un 28% plāno iekļaut MI mērķus un prioritātes savos stratēģiskajos dokumentos.

Vienlaikus, pēc VK vēstītā, situācijas izpētes rezultāti liecina, ka valsts pārvaldē trūkst vienotas MI attīstības stratēģijas un vienotas izpratnes par terminoloģiju.

Analizējot nozares, secināts, ka tikai dažās ir iezīmēta MI attīstīšana. Tomēr bez skaidras stratēģijas un koordinācijas palielinās risks ne tikai neizmantot tehnoloģiju potenciālu, bet arī risks par drošības un ētikas jautājumu neievērošanu, pauž VK pārstāvji.

Korčagins intervijā LTV skaidroja, ka vispirms ir jāapzina dažādu publiskā sektora nozaru vajadzības MI jomā.

"Tas, ko mēs redzam, ir, ka līdz šim daudzviet MI risinājumi attīstījušies diezgan decentralizēti un balstoties uz to, vai konkrētajā iestādē ir speciālisti, resursi un iniciatīva, un vēl vadības atbalsts. Tas varbūt nenozīmē to, ka tas ir slikti, bet tas arī nenozīmē, ka mēs vienmēr īstenojam MI risinājumus tajās jomās, kur mums to visvairāk vajadzētu," secinājis valsts kontrolieris.

VK norāda, ka datu pieejamība un kvalitāte ir būtisks priekšnoteikums MI attīstībai. Latvijas regulējumā ir noteikti vispārīgi principi un noteikumi datu izplatīšanai un apmaiņai, bet trūkst konkrētas valsts datu stratēģijas, pie kuras izstrādes šobrīd strādā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Lai veicinātu inovatīvu risinājumu ieviešanu, valstij ir jānodrošina pieejamība kvalitatīviem datiem, jāveicina datu atkārtota izmantošana un starpiestāžu datu apmaiņa, kā arī jāattīsta vide un infrastruktūra, kas ļautu apstrādāt lielus datu apjomus drošā un uzticamā veidā, min VK.

Tāpat VK atzīmē, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu MI speciālistu. Tāpēc, lai sekmētu tehnoloģiju ieviešanu valsts pārvaldē, mērķtiecīgi jāattīsta digitālās prasmes, jāveido sadarbība ar augstskolām un pētniecības institūcijām, kā arī jāstiprina mācību programmas valsts sektorā.

Lai gan paredzams, ka tuvākajos gados MI attīstībai valsts sektorā tiks veikti būtiski ieguldījumi, šobrīd nav izveidots skaidrs mehānisms, kas ļautu sekot līdzi ieguldījumiem un to rezultātiem tieši MI risinājumu jomā. Ieguldījumu uzskaite ļautu ne tikai izvērtēt ieguldījumu atdevi, bet arī to, vai pēc MI risinājumu ieviešanas faktiski pieaugusi iestāžu efektivitāte un produktivitāte, min VK.

Vienlaikus VK atzīst, ka MI izmantošana ir saistīta arī ar zināmiem riskiem, piemēram, var aktualizēties jautājums, vai MI var uzticēt pieņemt iedzīvotājiem saistošus lēmumus, piemēram, kādu atļauju izsniegšanu vai lēmumu pieņemšanu.

"Kas notiktu gadījumā, ja šie lēmumi tiktu pieņemti nepareizi? Vai valsts pārvalde uzņemtos atbildību par to, ka kaut kas ir aizgājis greizi? Vai, piemēram, ja kāds virtuālais asistents ir sniedzis tādu vai citādu konsultāciju (..), kas notiek, ja es, sekojot šim ieteikumam, esmu pieļāvis kādu kļūdu?" intervijā LTV vaicāja Korčagins.

Viņš uzskata, ka valsts pārvaldei būtu jāuzņemas atbildība par risinājumiem, ko tā piedāvā. Šis arī esot iemesls, kāpēc MI jomā ir nepieciešams vēl daudz ko sakārtot un definēt, tajā skaitā arī uzlabot normatīvo regulējumu.

Bādere pauž cerību, ka VK veiktā situācijas izpēte palīdzēs MI turpmākai attīstībai, tostarp atbildīgajām institūcijām, kurām jāplāno un jālemj par uzlabojumiem, - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un nodibinājumam "Mākslīgā intelekta centrs".