Latvijā neapsaimnieko aptuveni 40% no ilggadīgajiem zālājiem

Sabiedrība
LETA 13:05, 16.06.2025 0

Latvijā ilggadīgie zālāji aizņem aptuveni 500 000 hektārus, taču aptuveni 40% no tiem netiek apsaimniekoti, tostarp netiek ganīti liellopi, aitas un citi zālēdāji, aģentūru LETA informēja Latvijas Gaļas liellopu biedrībā.

 

Biedrībā uzsver, ka pļavu un ilggadīgo zālāju pienācīga apkopšana ir kritiski svarīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, savukārt liellopu ganības ir efektīvākais veids, kā to nodrošināt.

"Lai pļavas turpinātu mūs priecēt ar ziediem, kas pilni ar bitēm un kamenēm, kā arī dažādiem pļavu putniem, tās ir atbilstoši jāapsaimnieko. Ja tas nenotiek, pļavas pakāpeniski aizaug ar agresīvām sugām, veidojas kūlas kārta, kas apgrūtina augu sēklu dīgšanu un veicina dabiskās daudzveidības izzušanu," akcentē Latvijas Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis.

Viņš norāda, ka pļavās novērojamo sugu skaits turpina samazināties, un tās aizaug ar kokiem un krūmiem. Tāpēc bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Latvijā ir nepieciešams attīstīt gaļas liellopu audzēšanu, jo to ganīšana ir dabai draudzīgākais un efektīvākais pļavu apsaimniekošanas veids.

Tāpat Jakovickis min, ka atbilstoši pasaules vadošo lauksaimniecības, augsnes un klimata pētnieku veiktajiem pētījumiem, gaļas liellopu ganības nodrošina oglekļa piesaisti no gaisa. Attiecīgi metāns, kuru liellops rada, ganoties brīvā dabā, neuzsilda atmosfēru un nerada jaunas oglekļa emisijas.

"Uzskats, ka gaļas liellopu audzēšana un to ganības palielina oglekļa emisijas, degradē vidi un veicina citu sugu izzušanu, ir absolūts mīts. Patiesībā ilgtspējīga gaļas liellopu ganīšana brīvā dabā sniedz būtisku ieguldījumu vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā," uzsver biedrības valdes priekšsēdētājs.

Viņš norāda, ka zālājus kopjot tikai appļaujot, visi augi tiek nopļauti vienlaicīgi, bet liellopu ganībās dzīvnieki tos noēd izlases veidā, sākot ar tiem tīkamākajiem. Turklāt ganāmpulki ar mēslojumu bagātina augsni, pārnēsā augu sēklas un tās iemīda zemē, atvieglojot to dīgšanu.

Tāpat Jakovickis atzīmē, ka gaļas liellopi ir efektīvākais risinājums tieši mitru zālāju un pļavu, kas jau sākušas aizaugt, apsaimniekošanai, jo atšķirībā no, piemēram, aitām, gaļas liellopu barībai der arī garāks un rupjāks zāles zelmenis. Viņš arī min, ka lopu ganības netraucē ligzdojošos putnus.

Latvijas Gaļas liellopu audzētāju biedrība ir nevalstiska organizācija, kas izveidota ar mērķi apvienot gaļas liellopu audzētājus un pārstāvēt to intereses lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Palkova: Tiesībsarga birojā gribu radīt jauna uzrāviena sajūtu

Jaunā tiesībsardze Karina Palkova Tiesībsarga biroja darbiniekiem ļoti gribētu radīt jauna uzrāviena sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Palkova.

Sabiedrība Siliņa: Jo ilgāk ZZS izplatīs mītus par skolu slēgšanu, jo sliktāk būs skolām

Jo ilgāk Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izplatīs mītus par mazo lauku skolu slēgšanu, jo sliktāk būs pašām skolām, pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdes uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Sabiedrība SAB aicina mācībspēkus, studentus, pētniekus būt uzmanīgiem!

Riskus rada partneri, kas potenciāli var darboties nedraudzīgu valstu izlūkdienestu uzdevumā.

Sabiedrība Arodbiedrība iebilst pret budžeta likumprojekta izstrādes veidu

LIZDA pieprasa papildināt MK sēdes protokollēmuma projektu.

Lasiet arī

Veselība Latvietis + gaļa = nedalāma savienība

Lai cik ļoti šobrīd modē būtu veģetārisms un zemeslodes neapēšana, ir pavisam niecīga iespēja, ka latvietis varētu atteikties no gaļas. Vismaz ne uz ilgu. Ir dzirdēts apgalvojums, ka mūsu platuma grādos nemaz nedrīkst neēst gaļu. Šoreiz nedaudz saukto sarkano gaļu + izcilas receptes.