Braže: Krievija nav mainījusi savus mērķus - pakļaut Ukrainu

Sabiedrība
VS.LV 21:31, 11.08.2025 0

Krievija nav mainījusi savus mērķus - pakļaut Ukrainu, sašķelt sabiedrotos un iegūt teikšanu pār Eiropas drošību, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), pirmdien piedaloties neformālajā Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmē.

 
Foto: LETA

Kā aģentūru LETA informēja ministres padomniece Signe Znotiņa-Znota, sanāksmē pārrunāta Krievijas agresija pret Ukrainu un turpmākais ES atbalsts Ukrainai. Saruna notiek pirms piektdien Aļaskā gaidāmās ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās.

Sanāksmi sasauca ES augstā pārstāve ārējās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa, un tā notika attālināti. Viņa uzsvēra, ka ES ārlietu ministri pauž atbalstu ASV centieniem panākt taisnīgu mieru.

Sanāksmē attālināti pievienojās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Viņš norādīja, ka ar spēku uzspiestie lēmumi nekad nebūs pieņemami Ukrainas sabiedrībai un aicināja ES kopā ar ASV palielināt spiedienu pret Krieviju.

Braže norādīja, ka Latvija atzinīgi vērtē ASV un eiropiešu vienotus centienus apturēt Krievijas agresiju pret Ukrainu. Viņa akcentēja, ka ir būtiski turpināt atbalstu Ukrainas pašaizsardzībai, saglabāt eiroatlantisko vienotību, stiprināt savu aizsardzību un drošību, vājināt Krieviju un tās militārās spējas, tostarp stiprinot esošās sankcijas un novēršot to apiešanu.

"Mēs visi vēlamies taisnīgu un ilgstošu mieru un vienošanos, kas to panāk - Ukraina to vēlas vairāk par visiem. Taču vienošanai jānodrošina taisnīgu, ilgtspējīgu un starptautisko tiesību principos balstītu mieru. Krievijas agresija nedrīkst tikt ne atalgota, ne attaisnota. Līdz šai dienai nav neviena indikatora no Krievijas puses, kas liecinātu par tās patiesu vēlmi pēc miera un agresijas pārtraukšanas," pauda ārlietu ministre.

Pārrunājot darbu pie 19.sankciju kārtas, Braže norādīja, ka Latvijas prioritātes ir tālāka Krievijas militāro spēju mazināšana, turpinot spiedienu uz Krievijas enerģētikas sektoru, divējāda lietojuma preču tirdzniecību, piekļuvi Rietumu tehnoloģijām, finanšu sfēru, un turpmāka "ēnu flotes" kuģu pakļaušana sankcijām.

Ministri pārrunāja arī situācijas attīstību Tuvajos Austrumos un ES rīcības iespējas Gazas joslā, reaģējot uz Izraēlas Drošības kabineta 8.augusta lēmumu pastiprināt militāro operāciju Gazā. Braže norādīja, ka Latvija neatbalsta Izraēlas lēmumu paplašināt militāro operāciju Gazas joslā un aicina to pārskatīt, jo tas neveicina konflikta risināšanu un var novest pie tālākas situācijas eskalācijas. Vienlaikus Latvija nemainīgi atbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību un uzskata, ka "Hamās" ir nekavējoši jāatbrīvo visi ķīlnieki un jānoliek ieroči, atsakoties no varas Gazā, un jārisina humānā katastrofa Gazā.

LETA jau rakstīja, ka Trampa un Putina samits paredzēts piektdien Aļaskā. Tikmēr virkne Eiropas valstu uzsvērušas, ka par mieru Ukrainā nedrīkst lemt bez Ukrainas un Eiropas līdzdalības.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī

Pasaule "Lūk, sākās!'': Tramps komentējis Krievijas dronu ielaušanos Polijas gaisa telpā

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pirmo reizi publiski komentējis Krievijas lidrobotu ielaušanos Polijas gaisa telpā.

Pasaule Latvijas politiķi pēc Krievijas dronu notriekšanas Polijā sagaida rīcību

Polijā notriektie droni apliecina, ka Krievijas agresija Ukrainā mūs skar tieši un "ir jāveic atbilstoši pasākumi", sociālajos tīklos paziņojis Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Pasaule NBC: ASV apsver buferzonas uzraudzību Ukrainas

ASV apsver iespēju uzņemties vadošo lomu potenciālās buferzonas uzraudzībā Ukrainas teritorijā gadījumā, ja starp Kijevu un Maskavu tiks noslēgts miera līgums, atsaucoties uz avotiem, piektdien vēsta televīzijas kanāls NBC.

Pasaule "Mediazona" un BBC identificējuši vairāk nekā 128 115 Ukrainā kritušo krievu

Lielbritānijas sabiedriskās raidorganizācijas BBC krievu redakcija un neatkarīgais tīmekļa izdevums "Mediazona" kopā ar brīvprātīgo komandu līdz 2025.gada septembra sākumam noskaidrojuši vismaz 128 115 Ukrainā kritušo Krievijas karavīru vārdus.