Kvotu jautājums dzen izmisumā pacientus un veselības iestādes

Kvotas šogad beigušās, valsts apmaksāta vīzīte pie ārsta vairs nav pieejama, rindā uz izmeklējumu būs jāgaida vairāki mēneši - diemžēl, bet pārāk bieži, pacientam sazvanot medicīnas iestādi, nākas dzirdēt šīs frāzes. Pacienti nīgri, slimības ielaistas, jo ne visi var atļauties maksas vizītes. Nepilnīgā veselības aprūpes kvotu sistēma ļoti apgrūtina arī veselības iestāžu darbu. Turklāt šogad pacientu plūsmas plānošana kļuvusi vēl izaicinošāka.

Ieguvēji būtu visi

Šogad kvotas tiek dalītas mēneša griezumā un par šīm izmaiņām valsts jeb Nacionālais veselības dienests mūs pat nepabrīdināja. Tikām nostādīti fakta priekšā. Agrāk valsts reizi pusgadā izskatīja faktisko izpildi un tad norēķinājās ar veselības iestādi par tās sniegtajiem pakalpojumiem pacientiem. Tagad pārstrādes tiek fiksētas katru mēnesi. Tas ļoti apgrūtina veselības iestādes darbu, jo nevaram elastīgi veikt darbu atkarībā no pacientu pieplūduma, ko tieši ietekmē vasaras mēneši un ārstu prombūtnes. Diemžēl veselības aprūpei nauda ir tik, cik ir, un nav iespējams nodrošināt valsts apmaksātu veselības aprūpi visiem iedzīvotājiem. Esošajos apstākļos veselības aprūpes iestādēm nākas paplašināt maksas pakalpojumu piedāvājumu, lai vispār nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem un ārsti varētu strādāt pilnu pieņemšanas laiku.

Uzskatu, ka medicīnas iestādēm jāpiešķir visas līgumā paredzētās valsts apmaksāto pakalpojumu kvotas uzreiz gada griezumā, ļaujot tām pašām elastīgi plānot pakalpojumu sniegšanu pacientiem. Pašreizējā sistēmā janvāra pārpilde netiek segta. Rezultātā pacienti par veselības aprūpi spiesti maksāt paši vai arī ārstniecības iestādes nonāk parādos.

Piemēram, pērn "Jelgavas Klīnikai" vasaras vidū tā dēvētā pārstrāde bija aptuveni 360 000 eiro vērtībā. Pārstrāde izveidojās, jo sniedzām palīdzību vairāk nekā atbilstoši līgumam valsts bija piešķīrusi naudu. Gada otrajā pusē šo pārstrādi izlīdzinājām un gadu noslēdzām bez parādiem, taču šādās situācijās galvenie cietēji ir pacienti.

Piešķirot gadam paredzētās kvotas uzreiz, ieguvēja būtu arī pati valsts - tai būtu garantija, ka vairāk tai nekas gada griezumā nebūs jāpiemaksā.

Šobrīd valsts budžeta prioritāte ir aizsardzība un tai tiek lielākais finansējuma rieciens, taču arī veselības nozari nedrīkst atstāt novārtā. Vai Latvijā dzīvos tikai pensionāri un armija? Nē taču! Mūsu valstī ir ap 800 000 nodokļu maksātāju. Visiem ir tiesības saņemt kvalitatīvu un maksimāli operatīvu veselības aprūpi. Galu galā valsts ekonomiskajai attīstībai fiziski un garīgi vesels darbaspēks ir izšķirīgi nozīmīgs.