Aicina valdību noteikt veselības nozari par vienu no galvenajām prioritātēm

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) aicina valdību noteikt veselības nozari par vienu no galvenajām prioritātēm 2026.gada valsts budžeta plānošanā. Lai veicinātu medikamentu fizisko un finansiālo pieejamību, jāturpina paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu un sistēmā pieejamais finansējums, kā arī jāizvērtē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana medikamentiem.

Valsts veselības izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū. Vienlaikus iedzīvotāju pašu izdevumi ievērojami pārsniedz ES valstu vidējo rādītāju, galvenokārt augstā PVN dēļ. Recepšu zālēm Latvijā PVN ir 12%, kamēr kaimiņvalstīs tas ir krietni zemāks: Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā kompensējamo zāļu sistēmai atvēlētais finansējums joprojām ir mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, tāpēc daudziem iedzīvotājiem pašiem jāmaksā par medikamentiem, ko kaimiņvalstīs sedz valsts. Ja Eiropas Savienībā kompensējamo zāļu sarakstā ir ap 80% no visiem recepšu medikamentiem, tad Latvijā šis procents ir ievērojami zemāks.

"Laikā, kad valdības primārais fokuss un budžeta prioritāte ir līdzekļu palielināšana aizsardzībai, nedrīkstam aizmirst, ka piekļuve veselības un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumiem ir būtiska sabiedrības kopējai noturībspējai dažādos ārkārtas apstākļos. Diemžēl veselības nozarei jau ilgstoši tiek atvēlēti mazāk nekā 4% no iekšzemes kopprodukta, kamēr vidēji ES valstīs šis rādītājs ir divas reizes lielāks. Ir tikai likumsakarīgi, ka šāda situācija negatīvi ietekmē kopējo sabiedrības veselību. Ne velti gan paredzamais, gan veselīgā mūža ilgums pie mums ir zemākais Eiropā, kas nozīmē, ka lielu daļu dzīves Latvijas iedzīvotāji pavada ar hroniskām slimībām vai funkcionāliem ierobežojumiem," uzsver LZR izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska.

LZR vadītāja arī atgādina, ka valsts pienākums ir nodrošināt maksimāli plašu pieejamību ārstēšanai un medikamentiem, samazinot iedzīvotājiem finansiālos šķēršļus. Lai gan Veselības ministrija solīja, ka medikamentu cenu reforma uzlabos zāļu pieejamību, realitātē tā ir atrisinājusi tikai daļu no problēmas, turklāt radot papildu riskus medikamentu pieejamībai. LZR ieskatā, reformas rezultātā ilgtermiņā zāļu fiziskā pieejamība un kopējā sistēmas noturība pret dažādiem piegāžu ķēžu pārrāvumiem ir pat pasliktinājusies. Reforma nav uzlabojusi arī vietējo zāļu ražotāju situāciju tirgū. Gluži pretēji - tirgū arvien vairāk nostiprinās starptautiskie lielražotāji, tādējādi palielinot valsts atkarību no zāļu importa.

"Pieņemot nozīmīgus lēmumus un īstenojot reformas, politiķiem uz tiem jālūkojas kā uz ilgtermiņa projektiem, izvērtējot, kā viņu lēmumi ietekmēs situāciju veselības un farmaceitiskās aprūpes jomā arī pēc pieciem un desmit gadiem. Vietējā zāļu ražošanas nozare nav atrauta no kopējās veselības aprūpes sistēmas, tāpēc mēs aicinām primāri meklēt veidus, kā atbalstīt un stiprināt vietējos zāļu ražošanas uzņēmējus un infrastruktūru. Šī pieeja rada gan pievienoto vērtību valsts ekonomikai un budžetam, gan nodrošina stabilu pamatu situācijās, kad iespēja importēt zāles var būt ierobežota," tā R. Dūrēja-Dombrovska.