Kā “uzvarēt” neadekvātas rindas pie ārstiem?

Ar ko var izskaidrot bez pārspīlējuma bēdīgo situāciju ar medicīnas pakalpojumu pieejamību valsts finansējuma ietvaros, kas dienu
no dienas tikai padziļinās? Uz šo portāla bb.lv jautājumu atbildēja Saeimas Veselības apakškomisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska (ZZS):

Iemesli ir visdažādākie, taču galvenais no tiem joprojām balstās uz finansējuma trūkumu veselības nozarē. Ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, tad Latvijā no IKP aprēķina medicīnas nozare saņem daudz mazāk līdzekļu: pērn bija tikai 4,1% no IKP, bet šogad šis rādītājs vēl arī samazinājās – 3,8% no IKP.

Faktiski šajā rādītājā esam pēdējā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Un tas ir pie tā, ka pastāv pirms diviem gadiem Ministru kabinetā apstiprināts dokuments – Sabiedriskā veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam,

kur cita starpā noteikts, ka veselības aprūpes vajadzībām jāatvēl 6% no IKP.

Mūsu kaimiņi, Lietuva un Igaunija, šobrīd to jau ir sasnieguši. Bet mums katru gadu no valsts budžeta medicīnas nozares vajadzībām ir jāatvēl papildu līdzekļi – 275 miljoni eiro. Atkal, ja salīdzina ar mūsu kaimiņiem, tā nav pārāk iespaidīga summa.

Nemitīgs naudas trūkums un rada tās briesmīgākās rindas uz medicīnas pakalpojumiem valsts finansējuma ietvaros, kā dēļ cilvēki nevar laikus

saņemt medicīnas pakalpojumus. Tas arī ir iemesls, kāpēc nākas ilgstoši gaidīt, kad pienāks kārta – reizēm pāris vai trīs mēnešus,
bet reizēm pat gadu un ilgāk! (piemēram, uz endoprotezēšanas pakalpojumiem pēc tā sauktajām kvotām cilvēki gaida jau no 2023. gada).

Protams, ir arī alternatīva, jo pakalpojumus valsts finansējuma ietvaros sniedz ne tikai valsts, bet arī pašvaldību un privātās medicīnas iestādes.

Ar dažiem no tiem valsts pat slēdz līgumu par noteikta pakalpojumu apjoma sniegšanu. Bet atkal – valsts var
apmaksāt tikai noteiktu pakalpojumu skaitu noteiktam pacientu skaitam. Un, ja cilvēkam nav paveicies un viņam nav tikusi kvota,

tad izvēle nav liela: vai nu gaidīt rindā, vai iet “par naudu” – proti, apmaksāt pakalpojumus vai nu ar medicīnisko apdrošināšanu,
vai uz sava rēķina.

Tas noteikti nav lēti, bet, no otras puses, pakalpojumu, kas kvotu ziņā jāgaida vairākus mēnešus, maksājot patstāvīgi vai ar apdrošināšanas palīdzību var saņemt kaut dažas dienas pēc pieraksta.

Es uzskatu finansējuma trūkumu par galveno problēmu. Un, ja tā saglabāsies tādā pašā līmenī, rindas kļūs tikai garākas. Tā ir ļoti nopietna problēma – būtībā tas ir valsts drošības jautājums, jo valsts ar slimiem iedzīvotājiem pēc definīcijas nevar būt ekonomiski spēcīga un pārtikusi.

Bet pie tam es kategoriski nevaru piekrist tam, ka problēma slēpjas pašā medicīnas pakalpojumu sniegšanas sistēmā un ka tā ir pašos pamatos jāpārskata.

Teikšu vairāk: saskaņā ar PVO atzinumu Latvijā medicīnas pakalpojumu sniegšanas sistēma iedzīvotājiem ir viena no labākajām pasaulē.

Tā kā mūsu sistēma ir sociāli orientēta un sociāli atbildīga pret dažādām iedzīvotāju grupām, un tā kā no valsts budžeta tiek
piešķirti līdzekļi, lai apmierinātu šo grupu vajadzības.