RAKUS būs bezmaksas konsultācijas 36 riska grupas pacientiem (+VIDEO)

Lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību galvas asinsvadu aneirismas problemātikai, 2025.gada 24.septembrī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) vadošie neiroķirurgi un invazīvie radiologi organizē īpašu pacientu izglītošanas pasākumu. Šajā dienā Austrumu slimnīcas speciālisti bez maksas konsultēs 36 galvas asinsvadu aneirismas riska pacientus. Laikus nediagnosticēta un neārstēta galvas asinsvadu aneirisma ir ievērojams risks pacienta dzīvībai.

Aneirisma ir patoloģisks galvas smadzeņu asinsvadu sieniņas iztilpums, kas veidojas dzīves laikā dažādu faktoru ietekmē - visbiežāk tā ir smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, ateroskleroze -, bet dažkārt to rašanos sekmē infekcijas vai asinsvadu ievainojumi. Līdz 10% gadījumos galvas asinsvadu aneirismas tiek pārmantotas. Parasti aneirismas diagnosticē 40 - 60 gadu vecumā, biežāk sievietēm.

Atbilstoši pētniecības datiem populācijā aneirismas līmenis sasniedz ap 3,2%. Var pieņemt, ka Latvijā aptuveni 40 000 iedzīvotāju jeb viens 1 no 50 dzīvo ar neplīsušu galvas smadzeņu aneirismu.

Augstāki aneirismas riska rādītāji tiek novēroti ģimenēs, kur kādam no ģimenes locekļiem jau ir diagnosticēta aneirisma, kā arī gadījumos, kad pastāv noteiktas ģenētiskas saslimšanas, piemēram, autosomāli dominanta policistisko nieru slimība (ģenētiska slimība, kad nierēs veidojas vairākas cistas, slimība tiek mantota autosomāli dominanta veidā, t.i., pietiek ar vienu bojātu gēnu kopiju no viena vecāka, lai slimība attīstītos), Ehlers-Danlosa sindroms (ģenētiska saistaudu slimība, kas ietekmē ādu, locītavas un asinsvadus, izraisot ādas elastības palielināšanos, locītavu pārmērīgu kustīgumu un citus saistaudu traucējumus) vai 1. tipa neirofibromatoze (ģenētiska slimība, kurai raksturīga labdabīgu audzēju, neirofibromu, veidošanās nervu sistēmā un uz ādas, kā arī dažādi citādi anatomiski un funkcionāli traucējumi).

"Aneirismas ilgstoši var palikt asimptomātiskas, ļoti bieži neplīsušas aneirismas ir nelielas izmēros, ap <3 mm, un tiek atklātas nejauši, veicot galvas smadzeņu izmeklējumu kāda cita iemesla dēļ - parasti ilgstošu galvasssāpju dēļ. Bīstamākā šīs slimības izpausme ir tieši aneirismas plīsums, tāpēc ļoti būtiska ir savlaicīga diagnostika," uzsver Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts asociētais profesors Kaspars Auslands.

Tipiskākie simptomi, kuri, iespējams, varētu liecināt par to, ka pacientam ir galvas smadzeņu neplīsusi aneirisma, ir galvassāpes; - ja aneirisma ir plīsusi, pacienti sāpes raksturo, kā "pēkšņas un stiprākās līdz šim dzīvē piedzīvotās", kuru gadījumā nepalīdz pretsāpju medikamenti, ietekmēta redze, attēla dubultošanās, acu zīlīšu diametra asimetrija, galvas reiboņi, muskuļu spēka izmaiņas. Ir gadījumi, kad aneirisma var būt par iemeslu išēmiskam smadzeņu insultam, kā arī citi retāk sastopami simptomi.

Klīnisku aizdomu vai arī skrīninga ietvaros aneirismu diagnosticē, veicot galvas smadzeņu magnētiskās rezonanses angiogrāfiju (MRA) vai arī datortomogrāfijas angiogrāfijas izmeklējumu (CTA). Stacionāra apstākļos nereti papildus izmeklēšanai tiek veikta digitālā subtrakcijas angiogrāfija (DSA) - invazīva, taču visprecīzākā smadzeņu asinsvadu izmeklēšana.

Gan plīsušas, gan neplīsušas aneirismas lielākajā skaitā gadījumu slēdz, vai nu veicot operāciju tiešā ceļā (galvaskausa trepanācija un aneirismas ārēja slēgšana (klipēšana)), vai arī caur cirkšņa artēriju ievadot speciālas platīna spirāles (aneirismas endovaskulāra embolizācija) un sarežģītākos gadījumos papildinot ar stenta implantāciju aneirismas kakliņa daļā.

Pēdējās desmitgadēs kopējā tendence pasaulē un arī Latvijā ir būtisks endovaskulāro manipulāciju skaita pieaugums, taču par tiešajai ķirurģijai (klipācijai) vairāk piemērotām joprojām tiek uzskatītas vidējās smadzeņu artērijas aneirismas, kā arī gadījumi, kad aneirismas plīsuma rezultātā ir izveidojies būtisks asinsizplūdums smadzenēs ar masas efektu uz apkārtējiem smadzeņu audiem.

Savukārt, ja tiek diagnosticēta neplīsusi aneirisma, lēmumu par aneirismas slēgšanas laiku un metodi pieņem multidisciplinārs konsīlijs, piedaloties neiroķirurgiem un invazīvajiem radiologiem, ņemot vērā aneirismas izmēru (parasti rekomendē aktīvi ārstēt aneirismas, kuras ir piecu mm diametrā vai lielākas), lokalizāciju, konfigurāciju, aneirismas sieniņas stāvokli (neregulāra sieniņa norāda par paaugstinātu plīšanas risku), aneirismas ruptūras risku, pacienta vecumu un blakusssaslimšanas.

Kā norāda asociētais profesors Kaspars Auslands, "daudzviet pasaulē, kur ieviests galvas smadzeņu aneirismu skrīnings, aktīvi apkarota smēķēšana un adekvāti koriģēts paaugstināts asinsspiediens, plīsušo aneirismu skaits populācijā samazinās. Kā pozitīvu piemēru var minēt Somiju, kur medicīnas aprūpe ir viena no labākajām pasaulē. Vēl salīdzinoši nesen Somija bija valsts, kur smadzeņu aneirismu plīšanas incidence bija gandrīz divreiz augstāka nekā citās valstīs, taču, pateicoties mērķtiecīgai profilakses, izglītošanas politikai un kvalitatīvam ārstniecības darbam, pašreizējie rādītāji ir jau zemāki nekā vidēji pasaulē."

Veicinot izpratni par galvas asinsvadu aneirismām, to riskiem, diagnostikas un ārstēšanas iespējām, 2025.gada 24.septembrī no plkst.10:00 Austrumu slimnīcas vadošie neiroķirurģijas, invazīvās radioloģijas un asinsvadu ķirurģijas speciālisti organizēs izglītojošas bezmaksas konsultācijas 36 riska grupu pacientiem.