Mediķi pieprasa trīs dienu laikā lemt par papildu līdzekļiem nozarei

Kā vēstīts, arodbiedrība no Veselības ministrijas (VM) gaida atalgojuma pieaugumu ārstniecības personām par vismaz 13,5%. Tas budžetā prasītu papildu 133 miljonus eiro.

LVSADA vadītājs Valdis Keris aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka arodbiedrība līdz 16.septembrim gaidīs valdības reakciju un rīcību par izvirzīto prasību, bet pēc tam tiks spriests par tālākajām darbībām.

Arodbiedrības sākotnējais uzstādījums bija prasīt darba samaksas palielinājumu par 15% ārstniecības personām un par 140 eiro atbalsta personām.

LVSADA šīs prasības pamatoja ar apsvērumiem, ka valdība nespējot nodrošināt nozares konkurētspēju un balstoties uz Finanšu ministrijas (FM) prognozēto algu pieaugumu tautsaimniecībā. Arodbiedrība atsaucās uz FM prognozi, kas paredzot vidējās darba samaksas pieaugumu valstī par 13,5% 2025. un 2026.gadā kopā.

Arodbiedrība nosūtīja vēstuli par savām prasībām politiķiem un citiem. Vēstulē arodbiedrība piesauc Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam un aicina būtiski palielināt valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei.

Tāpat LVSADA vēstulē atsaucas uz Eiropas Komisijas ziņojuma secinājumu, kurā pausts, ka zemais valsts finansējums veselības aprūpei Latvijā padarot to aizvien nepieejamāku iedzīvotājiem. Arodbiedrība aicina Saeimu rīkoties, lai valsts budžetā 2026.gadam tiktu iekļauts būtisks papildu finansējums VM pamatfunkciju izpildei. LVSADA skaita, ka VM pamatfunkciju izpildei pieejamais valsts finansējums šobrīd atpaliekot no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktā par aptuveni 650 miljoniem eiro.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) iepriekš atzina, ka ļoti skeptiski raugās uz iespēju VM nākamā gada budžetā tikt pie mediķu prasītajiem papildu 133 miljoniem. Pēc ministra teiktā, ir jābūt godīgam un jāsaprot, ka šāda summa veselības aprūpei neizskatās reāli, ņemot vērā, ka kopējā sadalāmā summa varētu būt nedaudz virs 150 miljoniem eiro, bet objektīvu vajadzību ir daudz un dažādām nozarēm, tostarp arī demogrāfijai un izglītībai.

Tomēr, ja fiskālajā telpā parādīsies finansējums, kuru varēs novirzīt mediķu atalgojuma palielināšanai, tad prioritāri varētu celt zemākās algas, tajā skaitā māsām, kuras šobrīd saņem mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tomēr arī šo daļējo pretimnākšanu ministrs vēl nevarot apsolīt, jo jāatceras, ka pagājušajā gadā tika panākta vienošanās, ka atlīdzības fonds nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%.

"Līdz ar to šobrīd runāt par atalgojumu ir ļoti grūti. Valdība ir informēta par to. Prasības ir arī publiskas, jo pagājušajā nedēļā mums bija tikšanās ar arodbiedrību, un mēs esam vienisprātis, ka atalgojumam ir jāturpina pieaugt, jo mēs šobrīd dzīvojam ne tik drošā pasaulē, mums ir nepieciešams, lai mediķi būtu pieejami visur, ne tikai Rīgā un lielajās pilsētās, un mēs redzam, ka notiek tā saucamā cilvēkresursu "zagšana" no vienas valsts uz otru," izteicās Abu Me