Irāna: Trampa aicinājums uz kodolsarunām drīzāk uzskatāms par draudiem

Aragči Irānas valsts televīzijai sacīja, ka vēstule, kurā vajadzēja būt iespēju piedāvājumam, drīzāk uztverama kā draudi. Viņš piebilda, ka Teherāna pašlaik izvērtē tās saturu un atbildēs tuvāko dienu laikā.

7.martā Tramps paziņoja, ka nosūtījis Irānai vēstuli, aicinot sākt sarunas par kodolieroču izstrādes apturēšanu, brīdinot, ka pretējā gadījumā tai jārēķinās ar militāru reakciju.

Irānas valsts augstākais līderis ajatolla Ali Hamanei norādīja, ka ASV patiesais nolūks esot maldināt pasaules sabiedrību, radot priekšstatu, ka ASV ir gatavas sarunām, bet Irāna to nevēlas.

Irānas Ārlietu ministrija ir norādījusi, ka veiks rūpīgu izpēti pirms atbildēt uz vēstuli, ko saņēmusi 12.martā ar kāda Apvienoto Arābu Emirātu augsta ranga diplomāta starpniecību.

Aragči paziņoja, ka atbilde ASV "tiks nosūtīta pa pienācīgiem kanāliem", taču detalizētāku informāciju nesniedza.

Trešdien ASV ziņu vietne "Axios", atsaucoties uz kādu ASV amatpersonu un citiem avotiem, ziņoja, ka Tramps vēstulē devis "divu mēnešu termiņu, kurā jāpanāk kodolvienošanās".

Irāna atsāka savu kodolprogrammu 2019.gadā pēc tam, kad ASV gadu iepriekš Trampa pirmās prezidentūras laikā vienpusēji izstājās no 2015.gadā noslēgtās Teherānas un pasaules lielvaru noslēgtās kodolvienošanās un atjaunoja pret Irānu ekonomiskās sankcijas.

Tramps janvārī, atgriežoties Baltajā namā, paziņoja, ka atjauno "maksimālā spiediena" politiku, lai atturētu Irānu no centieniem iegūt kodolieročus.

Tikmēr Aragči pēc vēstules saņemšanas paziņoja, ka Teherāna neatsāks sarunas ar ASV par kodolprogrammu, kamēr Tramps pieturas pie "maksimālā spiediena" politikas.

Ceturtdien ārlietu ministrs atkārtoti apliecināja, ka Irāna noteikti neiesaistīsies tiešās sarunās ar Vašingtonu, kamēr pret to ir "vērsts spiediens, draudi un arvien lielākas sankcijas".