Mediji: ES nav panākusi vienošanos ar ASV par sankciju izpildes kontroli

Raidorganizācija ARD un laikraksts "Süddeutsche Zeitung" atsaucas uz Vācijas Ārlietu ministrijas kopsavilkumu par ES Ārlietu padomes sanāksmi Briselē 20.maijā.

Šajā sanāksmē tika apspriesta turpmāku sankciju iespējamība, panākumi un neveiksmes. Tajā piedalījās ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O’Salivans un ES Izlūkošanas un situāciju centra vadītājs Daniels Markičs. O’Salivans sanāksmē paziņoja, ka "visi sarunu kanāli ar ASV par sankciju apiešanu ir pārtraukti".

Dokumentā secināts, ka ES vairs nevar rēķināties ar Vašingtonas atbalstu cīņā pret sankciju apiešanu, un arī attiecīgā sadarbība G7 valstu grupā ir zaudējusi dinamiku. ES un ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija šajā jautājumā vairs nesadarbojas, un tagad nav skaidrs, kā turpmāk tiks koordinēti ar Krievijai noteiktajām sankcijām saistītie jautājumi, norādīts ziņojumā.

O’Salivans un Markičs sanāksmē arī norādīja, ka sankcijas ir būtiski ietekmējušas Krievijas ekonomiku, un ES ir guvusi ievērojamus panākumus, ierobežojot militāro preču eksportu caur trešajām valstīm, īpaši caur Armēniju, Serbiju, Uzbekistānu un Indiju. Taču joprojām ir grūtības kontrolēt eksporta plūsmas uz Krieviju caur Kazahstānu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Turciju.

Tikmēr aptuveni 80% sankciju apiešanas gadījumu joprojām notiek Ķīnā, tai skaitā Honkongā, taču Pekinas iestādes turpina to noliegt. Šajos pārkāpumos ir iesaistīti arī ES uzņēmumi, un tas vājina Eiropas Komisijas ietekmi sarunās ar trešajām valstīm, norādīja O’Salivans.

Briseles sanāksmē tika konstatēts zināms progress attiecībā uz sankcijām Krievijas "ēnu flotei", ko Krievija izmanto naftas eksportam, lai apietu sankcijas. Pēc ES lūguma vairākas valstis, kurās reģistrēti "ēnu flotes" tankkuģi, ir atsaukušas šiem kuģiem reģistrāciju, norādīja O'Salivans. Viņš aicināja ES valstis īstenot izlēmīgus pasākumus pret visu "ēnu floti" un apsvērt soļus pret Turcijas, Indijas un Malaizijas ostām, kuras visbiežāk uzņem "ēnu flotes" tankkuģus.

Dokumentā arī norādīts, ka nākamās ES sankcijas, visticamāk, tiks vērstas pret Krievijas enerģētikas un banku nozarēm. Šo priekšlikumu noraidīja tikai Ungārija, kārtējo reizi demonstrējot nevēlēšanos rast kompromisu, norādīts Vācijas Ārlietu ministrijas ziņojumā.