Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien ar pārliecinošu balsu vairākumu Eiropas Parlamentā (EP) izturēja uzticības balsojumu, ko nacionālkonservatīvie bija ierosinājuši saistībā ar viņas rīcību Covid-19 vakcīnu līgumu lietā.
360 deputāti noraidīja priekšlikumu par neuzticības izteikšanu, ko atbalstīja 175.
Lai gan balsojums lielā mērā bija simbolisks, jo lielākā daļa frakciju neatbalstīja neuzticības izteikšanu, tas liecina par pieaugošo neapmierinātību Briselē.
Ja neuzticība tiktu izteikta, visam EK sastāvam, arī Leienai, būtu jāatkāpjas no amata.
"Globālās nestabilitātes un neprognozējamības brīdī ES ir nepieciešams spēks, redzējums un spēja rīkoties," pēc balsojuma platformā "X" norādīja Leiena, kura pati nebija klāt balsojumā.
"Tā kā ārējie spēki cenšas mūs destabilizēt un šķelt, mūsu pienākums ir reaģēt saskaņā ar mūsu vērtībām. Paldies jums un lai dzīvo Eiropa!" rakstīja EK prezidente.
Šonedēļ, uzrunājot parlamentu, Leiena noraidīja ierosinājumu rīkot uzticības balsojumu kā sazvērestības teoriju piesātinātu mēģinājumu šķelt Eiropu, un nodēvēja šī ierosinājuma atbalstītājus par "antivakseriem" un Krievijas diktatora Vladimira Putina aizstāvjiem. Viņa mudināja EP deputātus atjaunot uzticību viņas vadītajai komisijai, apgalvojot, ka Eiropai ir ļoti svarīgi izrādīt vienotību, saskaroties ar virkni problēmu, sākot ar ASV tirdzniecības sarunām un beidzot ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Neuzticības balsojumu ierosināja rumāņu labējais EP deputāts George Piperja, kritizējot Leienu par nepietiekamu caurskatāmību attiecībā uz viņas īsziņu saraksti ar farmācijas kompānijas "Pfizer" vadītāju par Covid-19 vakcīnu iegādi.
Laikraksts "The New York Times" ziņoja, ka Leiena īsziņās sarakstījās ar "Pfizer" vadītāju Albertu Burlu un šiem personiskajiem kontaktiem bijusi būtiska loma vakcīnu iegādes darījumos. Eiropas Savienības Vispārējā tiesa nesen secināja, ka EK rīkojās nepareizi, liedzot "The New York Times" piekļuvi Leienas īsziņu sarakstei ar "Pfizer" vadītāju.
Piperja arī pārmeta EK jaukšanos Rumānijas prezidenta vēlēšanās, kurās līdzšinējais Bukarestes mērs Nikušors Dans uzvarēja galēji labējo kandidātu Džordži Simionu.
Eiropas Konservatīvo un reformistu frakcija, kurā darbojas Piperja, norobežojās no viņa aicinājuma rīkot neuzticības balsojumu. Frakcijas preses pārstāvis uzsvēra, ka tā nav frakcijas iniciatīva.
Itālijas premjerministres Džordžas Meloni vadītā nacionālkonservatīvās partija "Itālijas brāļi" ("Fratelli d'Italia"), kas ir lielākais politiskais spēks Eiropas Konservatīvo un reformistu frakcijā, pirms balsojuma paziņoja, ka atbalstīs Leienu.
Arī EP lielākās frakcijas - konservatīvā Eiropas Tautas partija (EPP) un sociālisti (S&D) - stingri noraidīja uzticības balsojumu.
Tomēr liberāļi un kreisie Leienai pārmet sadarbību ar nacionālkonservatīvajiem, lai īstenotu savu politiku, tai skaitā, lai mīkstinātu tā dēvēto zaļo kursu.
"Priekšlikums izteikt neuzticību Eiropas Komisijai ir pārliecinoši noraidīts," pēc balsojuma platformā "X" norādīja liberāļu frakcijas "Atjaunotā Eiropa" līdere Valerī Aijē. "Taču mūsu atbalsts Leienai nav beznosacījumu," viņa piebilda.
Neuzticības izteikšanu Leienai atbalstīja gan daļa kreiso, gan daļa labējo, tajā skaitā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna pārstāvētā nacionālkonservatīvā partija "Fidesz".
"Laiks iet," sociālās saziņas vietnē "X" zem Leienas portreta ierakstīja Orbāns.
Подписывайтесь на Телеграм-канал
VS.LV!
Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии
и мире!
Lasīt visus komentārus
(0)