«Saprātīga dzeršana» iekaro Latviju

Bezalkoholiskais alus Latvijā piedzīvo uzplaukuma periodu - uz šo tirgus segmentu neattiecas likumdevēju noteiktie ierobežojumi alkoholisko dzērienu reklāmai. Tas arī nav pakļauts pieaugošam akcīzes spiedienam. Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš norāda: bezalkoholiskā alus segments veido aptuveni 2% no visa alus tirgus. Latvijā un Baltijās valstīs šis segments ir attīstības stasijā, uzskata AS Aldaris pārstāvis Toms Kursītis.

Citās Eiropas valstīs vērojama straujāka izaugsme, piemerām, pērn Zviedrijā bezalkoholiskā alus tirgus daļa bija pat 15%, Francijā - 9%.

Bezalkoholiskais alus cienītājiem sniedz iespēju baudit alu, neierobežojot savas darba, ikdienas aktivitātes, pauž eksperti. "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis norāda: "Visstraujāk augošā alus niša ir bezalkoholiskais alus. Tā saistīta ar augošu alus cienīāju atbildību, ko pasaulē sauc par "mindful drinking" (saprātīga dzeršana – angl.), un augošu amata alus klāstu bezalkoholiskā alus segmentā, kas lauž stereotipus, ka 0% alus ir mazāk garšīgs".

Lai iegūtu bezalkoholisko alu, Latvijas alus darītāji izmanto rūgšanas procesa pārtraukšanu, speciāla rauga izmantošanu, zemas temperatūras raudzēšanu, kā arī tā dēvētā imobilizētā rauga izmantošanu. Kad fermentācija tiek pārtraukta, tā apstājas, tiklīdz alkohola koncentrācija sasniedz pusprocentu. Tiek uzskatīts, ka bezalkoholiskais alus pirmo reizi parādījās ASV. 1918. gadā tur tika pieņemts slavenais konstitūcijas 18. grozījums, saskaņā ar kuru tika aizliegta alkohola tirdzniecība ar alkohola saturu, kaspārsniedz 1,28%.

Krišs ZIVERTS

Bezalkoholiskā alus vēsture tā mūsdienu veidolā aizsākās 1972. gadā, kad vācu alus darītava Clausthaler izlaida savu pirmo bezalkoholisko alu.