IZM: «Sociālajās un humanitārajās zinātnēs esam pēdējā vietā ES» (+VIDEO)

Latvijai ir nepieciešama jauna humanitārās akadēmiskās izglītības programma, līdzīga tai, kāda tiek īstenota kaimiņvalstī Lietuvā un sniedz zināšanas par tautas kultūru un identitāti, to apliecina Seima Izglītības, zinātnes un kultūras komisija.

Šobrīd mūsu valstī humanitāro izglītību un pētniecību sniedzošās institūcijas saskaras ar vairākām problēmām:

-Trūkst spēcīgu starptautiska līmeņa spēlētāju;

-Daudz institūciju ar mazu pētniecisko kapacitāti;

-Lielajām institūcijām – plašs profils, jāattīsta nišas;

-Pārsvarā vietējas ietekmes pētījumi;

-Jāveido starptautiskas sadarbības tīkli;

-Augsta fragmentācija, taču notiek progress.

Liela problēma ir zinātnieku paaudžu maiņa - Latvijā ir 319 humanitāro zinātņu profesori, no kuriem tikai 22 ir jaunāki par 45 gadiem. Docentu vidū situācija ir nedaudz atšķirīga - no 627 šī akadēmiskā nosaukuma īpašniekiem 192 ir vecums 45 gadi vai jaunāki.

"Sociālajās un humanitārajās zinātnēs esam pēdējā vietā Eiropas Savienībā doktorantu atbiruma dēļ", - pauž IZM.

Vai jaunās LU “Rakstu májas” atvēršana labos dramatisko situāciju nozarē, lemj Izglītības un zinātnes ministrija.

Tajā pašā laikā mērķtiecīgajai studiju programmai kaimiņvalstī tiek tērēts aptuveni 2 miljoni eiro gadā. Lietuvistikas programā (2016-2024) ietilpst plaši definētas tēmas Lietuvas vēstures, valodas, kultūras pētniecības jautājumos; projektu konkurss katru gadu; рrojektu ilgums – 3 gadi. Nākamā programma būs īsāka (2025-2030), bet ar lielāku ikgadējo finansējumu.

Tajā pašā laikā Latvijā humanitārās zinātnes bija paredzēts aplaimot ar jaunu ēku Torņakalnā 2023. gadā.

LU Rakstu mājas astoņos stāvos strādās vairāki institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, sešas fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi. Tā būs lielākā no Akadēmiskā centra ēkām 26 000 kvadrātmetru platībā. LU Rakstu mājas būvniecībā un iekārtošanā investēs aptuveni 49 miljonus eiro. No tiem 30 miljoni eiro ir piesaistīti no Eiropas Investīciju bankas, 11,5 miljoni eiro - no Eiropas Padomes Attīstības bankas un 7,4 miljoni eiro ir universitātes ieguldījums.

Tomēr plānotie termiņi šim nozīmīgajam objektam vēl nav ievēroti.

Krišs Ziverts