Aizsardzības industrijai jāsaņem skaidri signāli, ka valsts turpinās bruņoties

Ministrs sacīja, ka šobrīd saskaņošanā atrodas Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija, kurā noteikti konkrēti mērķi, kā Latvijai jāattīsta sava industrija, tostarp, cik procentuāli lielu lomu mūsu aizsardzības spējās būtu jāveido vietējai industrijai.

Vienlaikus tiek domāts par industrijas ieguldījuma kāpināšanu kopējā iekšzemes kopproduktā, kas nozīmē arī eksporta veicināšanu. Ministrs pauda, ka, Latvijas uzņēmumi jau parādījusi labu piemēru, atbalstot Ukrainu caur dronu koalīciju. Tāpat ir redzams, ka ir interese par Latvijas uzņēmumiem starptautiski. Latvijas uzņēmi arī sāk uzvarēt Eiropas Aizsardzības fonda iepirkumos, uzsvēra ministrs.

Sprūds skaidroja, ka 2025.gada prioritātes aizsardzības jomā ir skaidras. "Šobrīd to varam definēt kā aizsardzības bruņojuma budžetu," viņš sacīja, norādot, ka notiek aktīva virzība konkrētos iepirkumos, piemēram, par kājinieku kaujas mašīnām, pretgaisa aizsardzību, riteņartilērijas sistēmām, droniem, jaunākajām tehnoloģijām.

Ministrs uzsvēra, ka "politiskajā galā" ir jāakcentē apziņa, ka vietējai industrijai ir nepieciešams ražot ilgtermiņā. Vienlaikus ir jānotiek sadarbībai ar rūpniecību, lai tā saņemtu skaidrus signālus, ka Latvija turpinās bruņoties un konflikts ar agresorvalsti nebeigsies rīt, bet būs ilgtermiņa.