Mediķu arodbiedrība sāks sarunas ar VM, prasot atalgojuma pieaugumu

LVSADA šīs prasības izvirzījusi, jo valdības nespējot nodrošināt nozares konkurētspēju un balstoties uz Finanšu ministrijas (FM) prognozēto algu pieaugumu tautsaimniecībā. Arodbiedrībā savas prasības pamato ar FM prognozi, kas paredzot vidējās darba samaksas pieaugumu valstī par 13,5% 2025. un 2026.gadā kopā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati savukārt liecina, ka 2025.gada sākumā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu Latvijā bija 1757 eiro. Vidējā darba samaksa lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikā, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, valsts pārvaldē, ieguves rūpniecībā un arī veselības un sociālās aprūpes nozarē, kurā tā pirmajā ceturksnī bijusi 1775 eiro.

Arodbiedrība arī nosūtījusi vēstuli par savām prasībām Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) un Saeimā pārstāvētajām politisko partiju frakcijām, veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV), Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pienākumu izpildītājam Andrim Kužniekam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājam Egīlam Baldzēnam. Vēstulē arodbiedrība piesauc Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam un aicina būtiski palielināt valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei.

Tāpat LVSADA vēstulē atsaucas uz Eiropas Komisijas ziņojuma secinājumu, kurā pausts, ka zemais valsts finansējums veselības aprūpei Latvijā padarot to aizvien nepieejamāku iedzīvotājiem. Arodbiedrība aicina Saeimu rīkoties, lai valsts budžetā 2026.gadam tiktu iekļauts būtisks papildu finansējums VM pamatfunkciju izpildei. LVSADA skaita, ka VM pamatfunkciju izpildei pieejamais valsts finansējums šobrīd atpaliekot no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktā par aptuveni 650 miljoniem eiro.

"Pagaidām par protestiem vēl nerunājam, jo sarunas ir tikai pašā sākumā," piebildis Keris un atzinis, ka LVSADA prioritārais darbības fokuss šobrīd ir tieši palielināt darba samaksu medicīnas nozarē strādājošajiem.

Kā vēstīts, arodbiedrība atsaukusies uz ES statistikas pārvaldes "Eurostat" publicētajiem datiem, kas uzrāda to, ka īsākais "veselīgā mūža" ilgums ir Latvijā - sievietēm 54,3 gadi un vīriešiem 51,2 gadi. Arodbiedrība to skaidro ar slikto veselības aprūpes pieejamību.

Atbilstoši pētījuma metodoloģijai, veselīgi dzīves gadi ir laiks bez nozīmīgiem ikdienas aktivitāšu ierobežojumiem veselības problēmu dēļ. Šo rādītāju ietekmē ne tikai sabiedrības veselības parametri, bet arī citi faktori, no kuriem liela nozīme piešķirama veselības aprūpes pieejamībai, uzsver arodbiedrībā.

LVSADA, atsaucoties uz pētījuma datiem, norāda, ka to cilvēku proporcija, kura nevar saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, Latvijā ir viena no lielākajām ES, kamēr Maltā šis rādītājs ir viszemākais starp ES valstīm.

Kā vēstīts, veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) paudis, ka veselības nozarei nav pieejams papildu finansējums. Arī ministrs atzinis, ka veselības aprūpes finansēšanai papildu būtu nepieciešami vismaz 500 līdz 700 miljoni eiro.