Mediķu arodbiedrība: Latvijai nav jākļūst par labi apsargātu kapsētu

"Diez vai tā būtu pareizi," viņš sprieda.

Turpmākās sarunas par šo jautājumu viņš prognozē sarežģītas. Vienlaikus Keris norādīja, ka arodbiedrība aicina uzturēt pašreizējo darba samaksu konkurētspējīgā līmenī un neko vairāk.

Pēc Kera paustā, nozares ministrs izprot šīs prasības un atzīst par taisnīgām. Vienlaikus LVSADA ir uzrunājusi arī Saeimas frakcijas, aicinot izpildīt Eiropas Komisijas ieteikumu valsts konkurētspējas, ilgtspējas un sociālā taisnīguma veicināšanai nodrošināt būtisku finansējuma pieaugumu ne tikai aizsardzībai, bet arī veselības aprūpei.

"Mēs, protams, saprotam situācijas sarežģītību, bet no otras puses - budžeta izdevumi ir paredzēti apmēram 18 miljardu eiro apmērā, un šajā apjomā ir pilnīgi iespējams atrast veselības aprūpei nepieciešamos līdzekļus," pārliecināts Keris.

Kā ziņots, LVSADA no Veselības ministrijas (VM) gaida atalgojuma pieaugumu ārstniecības personām par vismaz 13,5%, aģentūru LETA pagājušajā nedēļā pēc arodbiedrības sarunas ar VM informēja Keris.

Šāda prasība būtu par 1,5 procentpunktiem mazāka par sākotnēji pieprasītajiem 15%, taču tik un tā prasītu no budžeta papildu 133 miljonus eiro.

LVSADA tagad līdz savai sēdei 16.septembrī gaidīs valdības reakciju un rīcību par izvirzīto prasību, bet tad tikšot spriests par tālākajām darbībām. Arodbiedrības vadītājs neizslēdza, ka gadījumā, ja prasības netiks apmierinātas, varētu tikt sākta pirmsstreika procedūra, lai arī šobrīd vēl esot "pāragri spriest par tādu scenāriju".

Šodien Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" Abu Meri atzina, ka ļoti skeptiski raugās uz iespēju VM nākamā gada budžetā tikt pie mediķu prasītajiem papildu 133 miljoniem. Pēc ministra teiktā, ir jābūt godīgam un jāsaprot, ka šāda summa veselības aprūpei neizskatās reāli, ņemot vērā, ka kopējā sadalāmā summa varētu būt nedaudz virs 150 miljoniem eiro, bet objektīvu vajadzību ir daudz un dažādām nozarēm, tostarp arī demogrāfijai un izglītībai.

Tomēr, ja fiskālajā telpā parādīsies finansējums, kuru varēs novirzīt mediķu atalgojuma palielināšanai, tad prioritāri varētu celt zemākās algas, tajā skaitā māsām, kuras šobrīd saņem mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tomēr arī šo daļējo pretimnākšanu ministrs vēl nevarot apsolīt, jo jāatceras, ka pagājušajā gadā tika panākta vienošanās, ka atlīdzības fonds nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%.

"Līdz ar to šobrīd runāt par atalgojumu ir ļoti grūti. Valdība ir informēta par to. Prasības ir arī publiskas, jo pagājušajā nedēļā mums bija tikšanās ar arodbiedrību, un mēs esam vienisprātis, ka atalgojumam ir jāturpina pieaugt, jo mēs šobrīd dzīvojam ne tik drošā pasaulē, mums ir nepieciešams, lai mediķi būtu pieejami visur, ne tikai Rīgā un lielajās pilsētās, un mēs redzam, ka notiek tā saucamā cilvēkresursu "zagšana" no vienas valsts uz otru," televīzijā izteicās Abu Meri.

Vaicāts, cik lielu ietaupījumu var panākt, vēl kaut ko efektivizējot veselības aprūpes sistēmas iekšienē, ministrs atbildēja, ka labākajā gadījumā tie varētu būt 10-15 miljoni eiro katru gadu, bet vienlaikus tas nozīmējot arī investīcijas, piemēram, digitalizāciju.