Viņa norādīja, ka finanšu krāpnieki attīsta savu biznesu, bet bankas kopā ar tiesībsargājošām iestādēm ļoti daudz iegulda, lai krāpniecību pamanītu un novērstu. Taču šajā jomā bankas vēlētos lielāku iesaisti no telefonu operatoriem, jo telefonkrāpšana bieži notiek ar viltotiem numuriem.
Bajāre arī atzīmēja, ka asociācija ir vērsusies pie mobilo sakaru kompānijām un pie telekomunikācijas nozares regulatora ar lūgumu aktīvāk iesaistīties krāpniecības apkarošanā, atbildē saņemot skaidrojumu, ka telefonu operatori to dara katrs savu iespēju robežās.
"Ja šajā jomā ir nepieciešamas investīcijas, tad mēs aicinām tās apsvērt un tās veikt, jo mēs nedomājam, ka problēma varētu pazust, bet mums visiem kopā ir jātrenē muskuļi, lai atpazītu un novērstu krāpniecības mēģinājumus. Tam ir vajadzīga kopēja perimetra apsardze, ar bankām vien nepietiek," uzsvēra Bajāre.
Tāpat viņa minēja, ka ar tiesībsargiem ir izveidojies ļoti labs kontakts, kā arī asociācijai ir darba grupa, kas regulāri apmainās ar informāciju par jaunumiem šajā jomā un kādā veidā ar to cīnīties. "Protams, procesi, kas skar pārrobežas darbību, vienmēr ir ilgāki un sarežģītāki, bet mēs strādājam," piebilda asociācijas vadītāja.
Bajāre arī atzina, ka ir pesimistiska attiecībā uz to, ka kādreiz varētu izdoties ar krāpšanu tikt galā simtprocentīgi.
"Domāju, ka nē, jo krāpnieki meklē arvien jaunus un jaunus veidus. Tomēr gribētu atzīmēt, ka pieaug arī novērsto krāpšanas gadījumu apmērs," viņa teica, piebilstot, ka 2021.gadā tika novērsti krāpšanas gadījumi trīs miljonu eiro apmērā, savukārt 2022.gadā - vairāk nekā piecu miljonu eiro apmērā, kamēr izkrāpto līdzekļu apmērs 2022.gadā veidoja 12 miljonus eiro.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri