Telefonkrāpnieki ir izdomājuši jaunu veidu, kā apmānīt Latvijas iedzīvotājus

Lai arī telefonkrāpniecība aizvien ir viena no aktuālākajām shēmām, pēdējā laikā joprojām bieži ir sastopama shēma, kurā telefonkrāpnieki zvana potenciālajam upurim, stādās priekšā kā bankas, policijas, telefona operatoru un pat e-pasta pakalpojumu darbinieki, norādot, ka persona ir kļuvusi par krāpniecības upuri. Tad krāpnieki lūdz personu veikt dažādas darbības, lai cilvēka naudas līdzekļi it kā paliktu drošībā. Parasti krāpnieki steidzina savus upurus, lai neļautu apdomāties, meklēt palīdzību un saprast, kas patiesībā notiek.

Pēc tam, kad izdevies izveidot kontaktu un iegūt cilvēka uzticību, šie viltus "bankas darbinieki" sūta dokumentus it kā bankas vārdā ar norādēm par tālāko rīcību, uzsverot, ka informācija par sadarbību ir konfidenciāla un ar to nedrīkst dalīties ne ar vienu, papildus aicinot pat parakstīt konfidencialitātes līgumus.

Tāpat bieži krāpnieki uzdodas par policijas darbiniekiem un uzrāda viltotas apliecības, dokumentu apmaiņai izmantojot kādu neoficiālu kanālu - visbiežāk "Whatsapp" lietotni. "Luminor Bank" pārstāvji skaidro, ka tādā veidā krāpnieki mēģina radīt lielāku paļaušanos, ka persona sazinās ar uzticamu pārstāvi, nevis krāpnieku. Tāpat arī, ja īsts bankas darbinieks uzdod jautājumus par veiktajiem darījumiem, krāpnieki aicina cilvēku viņam melot un neatklāt, ka persona jau komunicē it kā ar banku vai policiju, tādā veidā apgrūtinot krāpšanas atklāšanu.

Tālāk krāpnieki var lūgt īstenot konkrētas darbības - veikt skaidras naudas izmaksas no konta un šo naudu nodot kādam "drošai glabāšanai", kā arī prasīt izpaust savus konta pieejas datus vai pārskaitīt naudu uz citu kontu, melojot, ka tur tā būs drošībā.