Tiesībsargs: Likumos trūkst vienotas pieejas diskriminācijas jautājumā

Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves skaidro, ka pētījuma mērķis bija analizēt normatīvo bāzi, kurā paredzēta aizsardzība diskriminācijas gadījumos, nevis to, cik lielā mērā Latvijā diskriminētas dažādas sabiedrības grupas. Vienlaikus birojs vēlējās arī saprast, kādas ir iespējas diskriminācijai visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām pastāvēt par savām tiesībām.

Pētījumā kopumā konstatēti 34 dažādu jomu likumi, kuros nostiprināts diskriminācijas aizliegums, turklāt atšķirīgos likumos iekļauti dažādi diskriminācijas kritēriji. Šobrīd Latvijas normatīvajos aktos atrunāti 28 diskriminācijas kritēriji. Visbiežāk pieminētie diskriminācijas kritēriji ir dzimums, kas atrunāts 27 likumos, kā arī rase un ādas krāsa, un reliģiskā pārliecība - 26 likumos, un politiskā pārliecība - 21 likumā.

Savukārt likumi ar lielāko ietverto diskriminācijas kritēriju klāstu ir Advokatūras likums - 16 diskriminācijas kritēriji, Darba likums un likums "Par policiju" - 15 kritēriji, Valsts drošības iestāžu likums un Bērnu tiesību aizsardzības likums - 14 kritēriji.

Secināts, ka diskriminācijas veidu atspoguļojums dažādos likumos ir formulēts atšķirīgi. "Dažādi diskriminācijas kritēriji dažādās jomās var radīt grūtības diskriminācijas principa izpratnē un piemērošanā. Redzams, ka diskriminācija invaliditātes dēļ vienā jomā ir aizliegta, savukārt, citā - nav," piebilst Ilves.

Kā piemēru birojā min nodarbinātības jomu - Darba likums paredz aizsardzību diskriminācijas aizlieguma pārkāpumā invaliditātes dēļ. Tikmēr Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums neiekļauj invaliditāti kā vienu no diskriminācijas aizlieguma kritērijiem.

Pētījumā secināts, ka publiskajā telpā diskriminācijas jēdziens bieži tiek jaukts ar citiem negatīviem sociāliem vai psiholoģiskiem pārdzīvojumiem, piemēram, subjektīvu netaisnības izjūtu. Tādējādi nepieciešama sabiedrības izglītošana par to, kas ir diskriminācija, un uzmanība jāpievērš precīzai terminoloģijai medijos, uzsver Tiesībsarga birojā.

Pētījumā iesaistīto ekspertu vērtējumā svarīgāk par jaunu diskriminācijas kritēriju ieviešanu normatīvajā regulējumā ir precizēt netiešās diskriminācijas jēdzienu, nodrošināt vienotu normu piemērošanu un stiprināt Tiesībsarga biroja kapacitāti un koordinējošo lomu.

Eksperti norāda, ka jāaktualizē arī vecuma diskriminācijas problemātika dažādās jomās, īpaši senioru diskriminācija nodarbinātībā, kā arī jāaktualizē cilvēku ar dažāda veida invaliditāti fiziskās un digitālās piekļūstamības jautājums, kā arī diskriminācija veselības aprūpē pēc cilvēku sociālās izcelsmes un stāvokļa.