Latvijā trūkst pakalpojumu sintētisko opioīdu pārdozēšanas novēršanai

Ziņojums veltīts spēcīgu sintētisko opioīdu - īpaši nitazēnu un karfentanila - pieaugošās pieejamības, lietošanas un ar to saistītā kaitējuma izvērtējumam Baltijas valstīs. Tajā uzsvērts, ka šīs vielas būtiski palielina narkotisko vielu izraisīto nāves gadījumu skaitu Baltijas valstīs, radot bažas par to, ka to spēcīgā iedarbība un pārdozēšanas risks varētu nodarīt vēl lielāku kaitējumu, ja to pieejamība un piekļūstamība palielināsies.

Secināts, ka ES valstu vidū ļoti spēcīgi sintētiskie opioīdi nesamērīgi ietekmē tieši Baltijas reģiona valstis. Piemēram, 2023.gadā visi karfentanila konfiskācijas gadījumi un 86% no ziņotajiem nitazēnu konfiskācijas gadījumiem bija Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, veidojot 96% no kopējā visā ES konfiscētā nitazēnu apjoma.

Tāpat pieejamās aplēses liecinot, ka kopējais opioīdu lietošanas izplatības līmenis Latvijā un Lietuvā ir augstāks nekā vidēji ES, proti, 3 iedzīvotāji uz 1000 vecumā no 15 līdz 64 gadiem.

Piemēram, 2023.gadā nitazēni bija saistīti ar vismaz 150 nāves gadījumiem piecās ES valstīs, un 132 nāves gadījumi - 88% - bija Igaunijā un Latvijā.

Ziņojumā secināts, ka nelegālais opioīdu tirgus Baltijas reģionā ir būtiski mainījies. Kopš 2019.gada Igaunijā un Latvijā arvien vairāk identificēti nitazēni, un tiesu ekspertīzes un toksikoloģijas ziņojumos tos saista ar pieaugošu narkotisko vielu izraisītu nāves gadījumu skaitu.

Igaunijā un Latvijā nitazēni ir lielā mērā aizstājuši fentanilu un tā atvasinājumus, savukārt Lietuvā joprojām dominē karfentanils, atspoguļojot reģionālās atšķirības piegādē un izplatīšanā.

Tāpat turpina parādīties jauni sintētiskie opioīdi, tādējādi apliecinot tirgus spēju pielāgoties. Nelegālās tirdzniecības ceļi ir dažādi: nitazēni galvenokārt tiek iegūti no Ķīnas un tiek pārvadāti, izmantojot pasta un kurjeru pakalpojumus, savukārt karfentanils, visticamāk, nāk no Krievijas un tiek ievests Lietuvā pa sauszemes ceļiem.

Līdztekus ziņojumā secināts, ka Latvijā bāzētām noziedzīgajām grupām, šķiet, "esot nozīmīga loma sintētisko opioīdu nelegālajā tirdzniecībā un izplatīšanā, pateicoties ģeogrāfiskajam tuvumam ar Krieviju un saiknei ar tās organizētās noziedzības grupām". Tāpat pieaugošā digitālo platformu, tostarp šifrētu ziņojumapmaiņas lietotņu, nozīme vēl vairāk sarežģī tiesībaizsardzības iestāžu darbu šo pārkāpumu jomā.

Vienlaikus secināts, ka kaitējuma mazināšanas pakalpojumu pieejamība visā Baltijas reģionā joprojām ir ierobežota, un atsevišķas iedzīvotāju grupas nesaņem pakalpojumu pietiekamā apmērā. Piemēram, par nitazēnu konstatēšanu notekūdeņu analīzēs pastāvīgi ziņo Tallinā, savukārt Latvijas un Lietuvas galvaspilsētās netiek veikts pašvaldības notekūdeņu monitorings sintētisko opioīdu noteikšanai.

Vienlaikus, piemēram, opioīdu agonistu terapijas (OAT) un adatu un šļirču apmaiņas programmu aptvērums joprojām ir zems, jo īpaši ārpus pilsētām.

Piemēram, nalksolons ir zāles, kas palīdz atdzīvināt cilvēku, kurš ir pārdozējis opioīdus, piemēram, fentanilu vai heroīnu. To var viegli injicēt vai iepūst degunā, un tas aptur pārdozēšanas iedarbību, kamēr ierodas neatliekamā palīdzība.

Naloksona izplatīšana netiekot īstenota konsekventi, un Igaunija ir vienīgā valsts reģionā, kurā ieviesta oficiāla naloksona programma līdzņemšanai, kamēr Latvija un Lietuva galvenokārt paļaujas uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) intervencēm, secināts ziņojumā.

Līdz ar to, NMPD joprojām pirmie reaģē pārdozēšanas gadījumos. Šāda paļaušanās uz aprūpi pirms nonākšanas slimnīcā radot ievērojamu slogu dienestam, jo īpaši tāpēc, ka 2023.gadā nitazēni bija saistīti ar lielāko daļu narkotisko vielu izraisītu nāves gadījumu.

Fokusgrupas dalībnieki no Latvijas ziņojuši, ka nitazēni parasti tiek importēti no Ķīnas vai Indijas tīra pulvera formā un pēc tam atšķaidīti vietējai izplatīšanai.

Ziņojumā mudina ieviest uz pierādījumiem balstītu apmācību par profilaksi un reaģēšanu uz pārdozēšanu, tostarp pirmās palīdzības sniegšanu un naloksona ievadīšanu, ko var veikt garāmgājēji, jo īpaši augsta riska iedzīvotāju grupās.

Līdztekus ieteikts arī paplašināt ārstēšanas un kaitējuma mazināšanas pakalpojumu sniegšanu, tostarp OAT un naloksona izplatīšanu, lai palielinātu pieejamību un ģeogrāfisko tvērumu.

Ziņojumā pieminēts Rīgas mobilais metadona autobuss, kas esot "solis ārstniecības piekļuves uzlabošanā", tomēr pieejamo mobilo vienību skaits tiek vērtēts kā ierobežots.

Atzinīgi novērtētas monitoringa spējas ļoti spēcīgu sintētisko opioīdu atklāšanā. Ziņojumā norādīts, ka Latvija ir uzlabojusi savas tiesu ekspertīzes spējas, 2022.gada vidū ieviešot jutīgāku analītisko aprīkojumu toksikoloģijas analīžu veikšanai, kas līdz 2023.gadam ļāva konstatēt nitazēnus 110 autopsijas gadījumos.

Šis ir pirmais EUDA veselības un drošības apdraudējuma novērtējuma ziņojums, kas tapis pēc aģentūras pilnvaru paplašināšanas 2024.gada jūlijā. Tas veidots kā pilotprojekts, lai pārbaudītu jaunus darba procesus un stiprinātu sadarbību ar valstu iestādēm, īpaši reaģējot uz pieaugošo risku, ko Baltijas reģionā radot ļoti spēcīgi sintētiskie opioīdi - nitazēni un karfentanils.

Ziņojuma mērķis ir informēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas atbildīgās iestādes un Eiropas politikas veidotājus par jauniem apdraudējumiem, vienlaikus sniedzot ieteikumus pierādījumos balstītai rīcībai.