Uzvara vēlēšanās nozīmētu Katalonijas neatkarības pasludināšanu

Mass otrdien intervijā ziņu aģentūrai AFP izklāstīja savu redzējumu par Katalonijas ceļu uz neatkarību. Ja svētdien gaidāmajās vēlēšanās uzvarēs partijas, kas atbalsta atdalīšanos no Spānijas, Katalonija 18 mēnešu vai divu gadu laikā pasludinās neatkarību, sacīja Mass, uzsverot, ka Katalonija nemaksās savu daļu no Spānijas parādiem, ja Madride tam nepiekritīs. Viņš sacīja, ka nevēlas draudēt, bet jūtas spiests aizstāvēt sevi pret «iebiedēšanas kampaņu», ko īsteno oponenti. Spānijas konservatīvais premjers Mariano Rahojs kategoriski iebilst pret Katalonijas neatkarību un paziņojis, ka darīs visu, lai to novērstu. Arī lielākie uzņēmumi un bankas iebilst pret reģiona atdalīšanos, brīdinot, ka Kataloniju tādā gadījumā gaida ekonomiska un finansiāla katastrofa. Pēc trīs gadus ilgas stīvēšanās ar Spānijas centrālo valdību Mass šogad izšķīrās izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas, jo Madride bloķēja visus viņa centienus sarīkot neatkarības referendumu pēc Skotijas vai Kanādas frankofonās Kvebekas provinces parauga. Līdz ar to vēlēšanas tiek uzskatītas par netiešu referendumu jautājumā par neatkarību. «Skaidrs, ja mēs 27.septembrī izcīnīsim vairākumu balsu, tad tas būs bijis referendums,» sacīja Mass, piebilstot, ka gadījumā, ja neizdosies izcīnīt absolūto vairākumu, viņš joprojām varēs sarīkot referendumu, ja jaunā Spānijas valdība, kas izveidosies pēc decembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, mainīs Madrides nostāju. Tomēr viņš atzina, ka uz to daudz necerot. Starp Katalonijas partijām, kas iestājas par neatkarību un apvienojušās sarakstā «Kopā par jā!», ir gan Masa vadītā konservatīvā Demokrātiskās konverģences partija (CDC), gan Katalonijas Kreisie republikāņi (ERC), kam piebiedrojusies arī nelielā kreiso ekstrēmistu partija Tautas vienotības kandidāti (CUP). Mass pauda cerību uz draudzīgu atdalīšanos no Spānijas, «līdzīgi kā bērns, kurš izaug un izvācas no mājas, bet nesarauj draudzības un mīlestības saites ar vecākiem». Rahojs izteicies, ka Mass atņems reģiona iedzīvotājiem tiesības būt gan kataloniešiem, gan spāņiem, bet Mass intervijā AFP pauda pārliecību, ka vairums reģiona iedzīvotāju saglabās tautības un arī pats tā varētu rīkoties. Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka partijas, kas atbalsta atdalīšanos no Spānijas, svētdien gaidāmajās vēlēšanās varētu izcīnīt gandrīz pusi balsu un absolūto vairākumu no 135 vietām Katalonijas parlamentā. Tomēr Mass uzsvēra, ka pat tādā gadījumā, ja viņa saraksts uzvarēs, neatkarības deklarācija neizskanēs vienas nakts laikā. Būs nepieciešams pārejas posms, kura laikā jāizstrādā jaunas valsts aparāts un jāpieņem konstitūcija. Tikmēr Mass cer panākt draudzīgu šķiršanos no Spānijas un vienošanos ar Eiropas Savienību (ES) pat Katalonijas palikšanu blokā. «Katalonijas valsts jāatzīst kā ES locekle, bet par to jāvienojas pirms neatkarības,» viņš piebilda. Mass norādīja, ka gadījumā, ja izdosies vienoties ar Madridi un Briseli, Katalonija uzņemsies savu daļu no Spānijas parādiem, bet, ja vienošanās nebūs, Katalonijai nebūs šāda pienākuma. Katalonija veido 16% no Spānijas kopējā iedzīvotāju skaita un piekto daļu no kopprodukta. Spānijas parādsaistības ir gandrīz līdzvērtīgas tās iekšzemes kopproduktam (IKP), proti, aptuveni triljons eiro. «Ja tā nepanāks vienošanos ar Kataloniju, kā Spānija spēs atmaksāt savus parādus, kas pieaugs līdz 120% no kopprodukta, zaudējot visproduktīvāko savas ekonomikas daļu?» intervijā AFP jautāja Mass. «Ja lietas sarežģīsies tik tālu — un nav iemesla, lai tā būtu -, problēma būs visai Spānijai,» viņš piebilda.