Ungārijas parlaments nobalso par Zviedrijas uzņemšanu NATO

Parlaments ar 188 balsīm "par" un sešām balsīm "pret" apstiprināja Zviedrijas pievienošanos aliansei.

Ungārija, kuras premjerministram Viktoram Orbānam ir ciešas attiecības ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, bija vienīgā dalībvalsts, kas vēl nebija ratificējusi Zviedrijas uzņemšanu aliansē.

Likumdevēji balsoja par Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO pirmajā plenārsēdē pēc deputātu atgriešanās no ziemas brīvdienām.

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons pēc Ungārijas parlamenta balsojuma, noņemot pēdējo šķērsli tās ceļā uz aliansi, nodēvēja to par vēsturisku dienu.

"Šodien ir vēsturiska diena. Visu NATO dalībvalstu parlamenti ir nobalsojuši par Zviedrijas pievienošanos NATO. Zviedrija ir gatava uzņemties atbildību par eiroatlantisko drošību," teikts Kristersona paziņojumā platformā "X".

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka Zviedrija padarīs aliansi "stiprāku un drošāku".

Savukārt Orbāns, uzrunājot likumdevējus pirms balsojuma, paziņoja: "Zviedrijas un Ungārijas militārā sadarbība un Zviedrijas iestāšanās NATO stiprina Ungārijas drošību."

Orbāns arī kritizēja Ungārijas Eiropas Savienības un NATO sabiedrotos par to, ka tie pēdējos mēnešos izdarījuši pastiprinātu spiedienu uz viņa valdību, lai tā virzītu uz priekšu Zviedrijas iestāšanos aliansē.

"Vairāki cilvēki mēģināja iejaukties no ārpuses mūsu strīdu (ar Zviedriju) risināšanā, taču tas nepalīdzēja, bet drīzāk kavēja šo jautājumu," sacīja Orbāns. "Ungārija ir suverēna valsts, tā necieš, ka tai diktē citi, vai tas būtu lēmumu saturs vai to pieņemšanas laiks."

Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Zviedrija 2022.gada maijā kopā ar Somiju pieteicās dalībai NATO.

Abu valstu uzņemšanu ratificēt kavējās Turcija un Ungārija.

Somija pievienojās NATO pagājušā gada aprīlī.

Turcija ratificēja Zviedrijas uzņemšanu šogad janvārī.