Lietuva: nekas neliecina par ASV plāniem izvest karavīrus no Baltijas valstīm

"Tādu norāžu nav," viņš sacīja pēc tikšanās ar Lietuvas politisko partiju līderiem.

"Jā, šobrīd notiek diskusijas par to, kāda varētu būt ASV iesaiste Eiropā, bet es domāju, ka mūsu partneri labi apzinās, ka NATO austrumu flangs, tā drošība, iespējams, ir NATO drošības stūrakmens, jo tieši tur ir riski, kas saistīti ar agresoru darbībām," paskaidroja Nausēda.

Pašlaik notiek diskusijas par ASV un Eiropas Savienības (ES) sadarbības modeli NATO, sacīja Lietuvas prezidents.

Viņš teica, ka politisko partiju līderiem uzsvēris, ka "mums ir jāsaglabā transatlantiskā sadarbība kā mūsu acuraugs jebkuros apstākļos. NATO organizācija ir vissvarīgākais mūsu kolektīvās aizsardzības mehānisms".

"Mēs darīsim visu iespējamo, lai pēc Hāgas samita mēs varētu teikt, ka NATO ir kļuvusi stiprāka, nevis vājāka," par vasarā gaidāmo NATO līderu tikšanos sacīja Nausēda.

Laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz anonīmiem avotiem, pirmdien vēstīja, ka Eiropas amatpersonu vidū ir pārliecība, ka ASV varētu izvest karavīrus no Baltijas valstīm un, iespējams, no valstīm vēl tālāk uz Rietumiem, tādējādi padarot ES neaizsargātāku pret Krievijas armiju, kas, kā brīdina NATO valstu valdības, gatavojas lielākam konfliktam ārpus Ukrainas.

Krievija ir vairākkārt paudusi neapmierinātību ar NATO klātbūtni Centrāleiropā un Austrumeiropā. Pirms 2022.gada februārī sāktā atkārtotā iebrukuma Ukrainā Maskava pieprasīja, lai NATO izvestu karaspēku no vairākām Austrumeiropas valstīm.

ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets pagājušajā nedēļā brīdināja NATO sabiedrotos Eiropā neuzskatīt, ka ASV karaspēka klātbūtne kontinentā "ilgs mūžīgi", un aicināja tos vairāk tērēt aizsardzībai.