Latvijā augstākais sociālās atstumtības risks Baltijas valstīs, liecina biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" pētījums.

Rīgā ir stājušies spēkā jauni saistošie noteikumi "Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā", ar kuriem tiek palielināts maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis.

Latvijā nabadzības riskam 2022.gadā bija pakļauti 419 000 iedzīvotāju jeb 22,5%, kas ir tik pat, cik 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2023.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Minimālā ienākuma reforma tiek uzskatīta par svarīgu, taču praksē tā netiek veikta, liecina valdības ziņojums starptautiskajām organizācijām.

2020.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 439 000 jeb 23,4% iedzīvotāju - par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Ienākumu nevienlīdzības pieaugumu pagājušajā gadā cita starpā faktiski ietekmēja tas, ka turīgākajām mājsaimniecībām ienākumi no algota darba pieauga straujāk nekā trūcīgākajām mājsaimniecībām, aģentūrai LETA skaidro labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Vairāk nekā trešdaļai (35,2 %) Latvijas mājsaimniecību 2020. gadā nebija uzkrājumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gandrīz tikpat lielai daļai (35,7 %) mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne vairāk kā 3 mēnešus, bet 29,2 % – 3 mēnešus vai ilgāk.

Latvijā 42,3% mājsaimniecību atzinušas, ka to finansiālā situācija šogad ir pasliktinājusies, pirmdien "Swedbank" Finanšu institūta pētījuma par mājsaimniecību finanšu situāciju prezentācijā sacīja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.