Pašvaldības konkursos var piedalīties nevalstiskās organizācijas, nodibinājumi un biedrības.

Kā liecina aptaujas, tikai 13% valstī dzīvojošo sarunājas ar tuvumā dzīvojošajiem.

Pēdējos gados ir augusi Latvijas sabiedrības tolerance pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un pašlaik vairāk nekā 74% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi uztvert cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem kā kaimiņus vai kolēģus, liecina Labklājības ministrijas (LM) veiktais pētījums par iedzīvotāju informētību un izpratni par deinstitucionalizācijas procesu.

Sabiedrības saliedētībā satraucoši rādītāji ir jautājumos par nodokļu nomaksu, vēlēšanām un aizvainotību pret valsti, ceturtdien konferencē "Sabiedrības saliedētības radars" sacīja domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Cilvēki Latvijā nesmaida pietiekami bieži, šāds iedzīvotāju viedoklis par līdzcilvēkiem atklājies pētījumu kompānijas "Kantar" veiktajā aptaujā.

Šodien Valsts kanceleja (VK) sadarbībā ar biedrību "Latvijas Lauku forums" atklās 14 sarunu ciklu, kurā ar iedzīvotājiem diskutēs par uzticēšanos, izmantojot Somijā plašu ievērību guvušo "Dialoga apļu" metodi, informēja VK pārstāvji.

Lai gan Krievijas sabiedrības attieksme pret karu Ukrainā ir komplicēta un mainās, tā pašlaik neraida signālus par būtiskiem tūlītējiem draudiem Putina režīma politiskajai stabilitātei Krievijā, savā jaunākajā informatīvi analītiskajā rakstā atzinis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Gandrīz gadu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā redzams, ka daļai Latvijas krievu joprojām ir zināma identitātes krīze, bet vienlaikus var vērot, ka daļa sabiedrības, aktīvi iestājoties pret Krievijas agresiju, ir gatava kļūt tāda pati kā agresīvā kaimiņvalsts, intervijā atzina Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Krievijas iebrukums Ukrainā saasinājis etniskās attiecības Latvijā, šodien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.