Šodien Jelgavā Baltijas karatisti cīnīsies par medaļām (+VIDEO)

Karatē čempionāts bērniem ir viens no tradicionālajiem Jelgavas sporta pasākumiem. Šogad čempionāts notiks 12. janvārī un pulcēs ap 250 dalībnieku no visām trim Baltijas valstīm.

Karatē čempionātu klubs “Vitus” rīko jau kopš 2011. gada. “Šogad čempionātā dalībnieki startēs piecās vecuma grupās – 7 gadi, 8 gadi, 9 gadi, 10 gadi, 11 gadi un 12 gadi – bez dalījuma svara kategorijās un pēc jostas pakāpes. Tas ir tāpēc, ka karatē kopumā ir jauns sporta veids – lielākajā daļā karatē klubu dalībnieki pārsvarā ir bērni. Un dalījums vecuma grupās pa vienam gadam veicinās dalībnieku konkurenci un izaugsmes iespējas,” stāsta kluba “Vitus” vadītājs Vitālijs Mišins. Jāpiebilst, ka cīņas sporta veidu sacensībās ir prakse, ka dalībnieks var startēt vairākas vecuma un svara kategorijās, bet šoreiz noteikts ierobežojums startēt tikai savā vecuma grupā.

Čempionāts notiks 12. janvārī pulksten 10:00 Jelgavas sporta hallē. Dalībnieki sacentīsies divās disciplīnās – kata, kas ir vingrinājuma paraugdemonstrējums, un kumite, kas ir cīņa. Sportisti tiks vērtēti individuāli, apbalvojot 1.–3. vietas ieguvējus katrā grupā un disciplīnā, un vienlaikus tiks noteikts arī komandu vērtējums. Skatītājiem ieeja sacensībās ir bez maksas.

Rīkotāju klubu “Vitus” pārstāvēs apmēram 20 dalībnieku gan no Jelgavas, gan no Dobeles filiāles. Ierasti sacensībās piedalās arī citu Jelgavas karatē klubu sportisti.

Karatē (japāņu: — "tukša roka") ir okinaviešu un japāņu cīņas māksla, kurā kā ieroci izmanto visu cilvēka ķermeni, piemēram, rokas, dūres, elkoņus, kājas, ceļgalus. Atšķirībā no boksa, cīņas sporta un kikboksa tradicionālajā karatē liela nozīme ir cilvēka garīgajam spēkam un labām manierēm, kā arī tā mērķis ir attīstīt ķermeņa fiziskās īpašības. Karatē pilnais nosaukums ir "karatē-do", kas tulkojumā nozīmē "tukšo roku ceļš". Cilvēkus, kas nodarbojas ar karatē, japāņi sauc par karatēkām.

Karatē ir radies Okinavā, Rjūkjū salās. Precīzs karatē rašanās laiks nav zināms, taču viens no faktoriem, kas veicināja tā attīstību, bija 1477. gadā Rjūkjū karalistes valdnieka Šo Šina aizliegums izmantot ieročus. 1609. gadā Šimadzu klans no Japānas iebruka Okinavā. Viņi ne tikai aizliedza izmantot ieročus, bet arī nodarboties ar cīņas mākslām, tai skaitā ar karatē. Tomēr pilnīgā slepenībā joprojām notika apmācības ģimenes lokā. Lai pilnveidotos, daži meistari slepus devās uz Ķīnu apgūt turienes cīņas mākslas.

1875. gadā Šimadzu klana okupācija beidzās un Okinava kļuva par daļu no Japānas. Meidzi restaurācijas laikā daudzi Okinavas jaunieši tika mobilizēti Japānas bruņotajos spēkos, un medicīnisko apskašu laikā ārsti bija pārsteigti par šo jauniešu labo fizisko stāvokli. 1901. gadā Okinavas pedagoģiskajā augstskolā pirmo reiz notika apmācības karatē.

Pēc tam tas sāka izplatīties arī pārējā Japānas teritorijā. 1922. gadā Japānas izglītības ministrs uzaicināja skolotāju Gičinu Funakoši no Okinavas ierasties Tokijā, lai parādītu karatē demonstrējumus. Pēc Otrā pasaules kara karatē kļuva populārs arī ārpus Japānas. Lielu popularitāti tas ieguva Korejā, kur tas tika nosaukts par tansudo.

2009. gadā Starptautiskās Olimpiskās komitejas balsošanā karatē neieguva nepieciešamās divas trešdaļas balsu, lai tiktu tālāk virzīts uz Olimpiskā sporta veida statusu. 2015. gadā tika izskatīts atkārtots jautājums par karatē ieviešanu 2020. vasaras olimpisko spēļu programmā. 2016. gada augustā, tieši pirms Riodežaneiro olimpisko spēļu sākšanas, tika pieņemts lēmums, ka karatē tiek iekļauts Tokijas spēļu programmā.