Nopietni? CO2 samazinājumam Rīgā un Pierīgā plāno iztērēt 1,2 miljardus eiro

Viņa skaidroja, ka reformām un investīciju projektiem iekļaušanai Atveseļošanas un noturības plānā ir jāatbilst valsts specifiskiem izaicinājumiem un prioritātēm, kas norādītas Eiropas Semestra ietvaros dalībvalstīm sniegtajiem ieteikumiem, jo īpaši zaļās un digitālās pārejas kontekstā. Eiropas Komisija (EK) savās rekomendācijās Latvijai norāda uz nepieciešamību uzlabot transporta infrastruktūru Rīgā un tās apkārtnē, turpināt autoceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanu, kā arī veikt pasākumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanai.

Ņemot vērā minēto, SM sākotnējais Atveseļošanas un noturības plāna priekšlikums orientēts uz minēto rekomendāciju izpildi, proti, tas paredz īstenot Rīgas metropoles areālā paradumu maiņu, veicot satiksmes plūsmu pārstrukturizāciju (kravu transporta novirzīšana no pilsētas centra, alternatīvu maršrutu izveide, pasažieru autotransporta lietotāju pārsēdināšana uz sabiedrisko un sliežu transportu), tādējādi sekmējot transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazinājumu.

Greiškalna skaidroja, ka SM nav pieteikusi konkrētus projektus Finanšu ministrijai (FM), līdz ar to arī nav pieteikts konkrēts finansējums.

SM ir iesniegusi reformu plāna piedāvājumu CO2 izmešu samazinājumam Rīgas pilsētā un tās apkārtnē. Šis plāns ietver virkni sākotnēji identificēto vajadzību/projektu, kopumā pārsniedzot 1,2 miljardus eiro.

Ņemot vērā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma ierobežojumus pieejamajā finansējumā un laikā, ar ministra rīkojumu izveidota starpinstitucionāla darba grupa, kuras ietvaros plānots izstrādāt konceptuālo modeli minēto vajadzību/projektu sastrukturizēšanai un prioritizēšanai, lai novērtētu šo pieteikto projektu savstarpējo sinerģiju un komplekso pienesumu CO2 samazinājuma kontekstā.

Konkrētu projektu saraksts un aptuvenās summas provizoriski varētu būt zināmas nākamā gada sākumā.

Kā ziņots, FM ir indikatīvi apkopojusi nozaru ministriju un neatkarīgo iestāžu iesniegtos projektus ES jaunajam budžeta instrumentam - Atveseļošanas un noturības mehānismam. Indikatīvā kopēja summa, par kuru iesniegti projekti, ir 7,5 miljardi eiro.

ES atbalsta mehānisma finansējums pieejams laika periodam līdz 2026.gada vidum un, pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā.

Pēc saņemto priekšlikumu apkopošanas, FM sagatavos konsolidētu piedāvājumu turpmākajām diskusijām. Plānots, ka nākamnedēļ darba grupa sāks iesniegto projektu analīzi un izvērtējumu.