Straujās attīstības dēļ Pierīgā nākas pārskatīt cauruļvadu kapacitāti

"Šīs sūkņu stacijas ir plānotas ar vienu jaudu, bet tad attīstās Pierīgā kāds ciemats, kas vēlas pieslēgties "Rīgas ūdens" sistēmai, un stacijas jauda vairs nav pietiekama," situāciju iezīmēja Krūmiņš.

Viņš atzina, ka, pēc būtības, Rīga un Pierīga ir uzskatāma par vienu aglomerāciju, kurai no blīvās apbūves viedokļa vajadzētu būt pieslēgtai vienotam pilsētas kanalizācijas tīklam. Vienlaikus tādēļ, ka Rīgas pilsētas iedzīvotāji pārvācas uz Pierīgu, ir grūtāk savāktos notekūdeņus nogādāt līdz bioloģiskās attīrīšanas stacijai "Daugavgrīva" Bolderājā.

Lielākās problēmas ir ar notekūdeņu piegādi no Berģu puses, jo tur pašlaik notiek intensīva jaunu ciematu veidošanās. Tāpat lielāka attīstība vērojama Dreiliņos un rajonā blakus veikalam "IKEA".

Krūmiņš stāstīja, ka vidējais patēriņš, ko "Rīgas ūdens" nodrošina Rīgas pilsētai, ir līdz 100 000 kubikmetru diennaktī. Ir vērojams, ka šis patēriņš ar katru gadu samazinās par nepilniem 3%, un galvenais iemesls ir, ka Rīgā ar katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits, tostarp pārvācoties uz dzīvi Pierīgā.

Savukārt pašā Rīgā problēmas rada tas, ka pie jaunizbūvētajiem kanalizācijas tīkla posmiem iedzīvotāji pieslēdzas pārāk gausi, atzīmēja Krūmiņš.

"Rīgas ūdens" vadītājs stāstīja, ka atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām 99,4% mājsaimniecību pilsētās ir jābūt pieslēgtām pilsētas kanalizācijas tīklam, taču Rīgā šis rādītājs ir 98%.

"Tas nozīmē, ka viena problēma ir saistīta ar to, ka mums vēl vajag izbūvēt tīklus. Savukārt otra problēma ir saistīta ar to, ka iedzīvotāji arī tad, kad tīkli par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un mūsu līdzekļiem tiek izbūvēti - un tās nav mazas izmaksas -, tiem pieslēdzas diezgan gausi. Tā ir, pat neskatoties uz to, ka iedzīvotājiem ir iespēja 10 gadu laikā ar "Rīgas ūdens" dalītā maksājumā norēķināties par starpību, kuru par pieslēgšanos nesedz Rīgas domes un "Rīgas ūdens" līdzfinansējums," stāstīja Krūmiņš.

Viņš gan atzina, ka tas ne vienmēr ir saistīts ar iedzīvotāju nezināšanu vai citiem subjektīviem faktoriem, bet arī ar to, ka daudzās savrupmājās, kuras varētu pieslēgt pilsētas tīklam, nav izbūvēti sanitārie mezgli, un tad tas prasa būtiskus individuālus ieguldījumus.

"Tādēļ, visdrīzāk, šis darbs prasīs vēl vairākus gadus," atzina "Rīgas ūdens" vadītājs.

Krūmiņš stāstīja, ka tagad ir sākta piektās un sestās kārtas kanalizācijas tīklu izbūve Beberbeķos, Imantā, Berģos, Ziepniekkalnā un Teikā.

"Uzreiz interesi izrāda aptuveni 50%. Nākamie jau ir stipri jāpierunā," atzina Krūmiņš, piebilstot, ka iepriekšējās kārtās, kuras tika izbūvētas 2014.gadā Bolderājā, Katlakalnā un Mārupes Rīgas daļā, ir sasniegts aptuveni 70% pieslēgumu īpatsvars. Tiesa, sākotnēji iedzīvotājiem nebija pieejami papildu atbalsta mehānismi.

Jau vēstīts, ka "Rīgas ūdens" apgrozījums 2022.gadā bija 65,725 miljoni eiro, kas ir par 17,7% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 6,4% un bija 5,161 miljons eiro.

"Rīgas ūdens" nodrošina pilsētas ūdensapgādes pakalpojumus Rīgā un vairākās Pierīgas teritorijās - Ādažu, Ropažu, Mārupes un Ķekavas novadā, kā arī notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu.

Rīgas pilsētas ūdensapgādei nepieciešamais ūdens daudzums tiek iegūts sešās pilsētas nozīmes ūdensgūtnēs - kā ūdens avotu izmanto virszemes ūdeni ūdens stacijā "Daugava", kā ūdens avotu izmanto pazemes ūdens krājumus stacijā "Baltezers", "Baltezers-1", "Baltezers-2", "Zaķumuiža", "Remberģi".

Rīgas kanalizācijas sistēmā savākto notekūdeņu attīrīšana tiek veikta Rīgas pilsētas ziemeļrietumu daļā - bioloģiskās attīrīšanas stacijā "Daugavgrīva".