Vajag vairāk viesstrādnieku? Lūk, cik darbspējīgo Latvijā nav ekonomiski aktīvi

Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītājs Andris Bite uzsver, ka situācija kļūstot arvien nopietnāka.

Darbinieku trūkst gan nozarēs, kurās vajadzīgi vienkārša darba darītāji, gan tajās, kurās nepieciešams intelektuālais darbaspēks.

"Mēs aicinām daudz vienkāršāk atvērt šo tirgu, lai mēs kā uzņēmēji varam uzaicināt un atvest ātrāk un vienkāršāk. Tajā pašā laikā atbildību par viņu aizbraukšanu mājās uzlikt uz mums un terminēt šo periodu. Kad atbrauc uz šejieni pastrādāt 9 vai 6 mēnešus – diskutabli, kādu periodu, un brauc uz kādu brīdi mājās," klāstīja LDDK vadītājs.

Rkonomikas ministrija (EM) atzīst, ka problēma ir un īstermiņa risinājumam gatava atvieglot procesus, lai darba devēji varētu vienkāršāk uz laiku ievest nepieciešamo darbaspēku kādu projektu pabeigšanai. Viens no atvieglojumiem, piemēram, ļaut darba devējam pašam pārliecināties, ka darbiniekam ir nepieciešamā izglītība, un uzticēties, ka viņš to ir pārbaudījis.

"Iedot lielāku atbildību darba devējam, uzaicinātājam, un līdz ar to arī atvieglot šo birokrātiju, bet atbildību uzliekot uz darba devēju.," skaidro ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Ministre uzsvēra, ka pašlaik 27% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem nav ekonomiski aktīvi. Tāpēc darba tirgū jāapmāca un jāiesaista šie - vietējie cilvēki. Plānots attīstīt arī darbaspēku no reģioniem, proti, padarot iedzīvotājus mobilākus. Tāpat paredzēts atbalstīt uzņēmējus automatizācijas un digitalizācijas un mākslīgā intelekta plašākai pielietošanai, lai uzņēmējiem iespējami mazāk pietrūktu mazkvalificēta darbaspēka.