• Agris,
  • Agrita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvija ar 50 000 eiro atbalstīs Ukrainas graudu piegādes Āfrikas valstīm

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 15:47, 14.11.2023


Latvija no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atvēlēs 50 000 eiro iniciatīvai "Grain from Ukraine", lai veicinātu Ukrainas graudu piegādes Āfrikas valstīm.



Ārlietu ministrija (ĀM) norāda, ka, balstoties uz ANO Pasaules Pārtikas programmas aprēķiniem par valstīm, par kurām tai pieejami dati, vairāk nekā 345 miljoni cilvēku 2023.gadā dzīvo pārtikas nedrošības apstākļos un vairāk nekā 43 miljoni cilvēku 51 valstī saskaras ar augstākā līmeņa vai ārkārtas pārtikas nedrošību. Kritiskākā pārtikas drošības situācija 2023.gadā ir Somālijā, Burkinafaso, Haiti, Mali, Nigērijā, Dienvidsudānā un Jemenā.

ĀM uzsver, ka atbalsts un solidaritātes apliecinājums šīm valstīm ir morāli un praktiski svarīgs. Vienlaikus tas atbilst arī Latvijas plašākām interesēm - atbalsts Āfrikas kontinentam ir svarīgs šo valstu nostājai Latvijai svarīgos jautājumos starptautiskajos formātos, tai skaitā veicinot globālo atbalstu Latvijas un Eiropas Savienības pozīcijai gan pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, gan citos jautājumos, kas saistīti ar starptautiskās noteikumos balstītās sistēmas stiprināšanu.

ĀM skaidro, ka Krievijas karš Ukrainā turpina pastiprināt krīzi pasaules pārtikas nodrošinājumā, it sevišķi valstīs ar jau esošu pārtikas deficītu. Balstoties uz Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas analīzi, Krievijas vienpusējā izstāšanās no Melnās jūras graudu iniciatīvas jūlijā radīja globālo pārtikas cenu paaugstināšanos.

Cenu paaugstināšanās rada papildus izaicinājumus pārtikas nodrošināšanā valstīs, kuras jau visasāk saskaras ar pārtikas trūkumu un bada riskiem. ĀM akcentē, ka lielas bažas rada arī Krievijas īstenotā Ukrainas pārtikas krājumu, uzglabāšanas vietu, ostu un civilās infrastruktūras iznīcināšana, kas tieši ietekmē pārtikas piegādes un nākamo gadu lauksaimniecības ražu Ukrainā, atstājot ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu pasaulē arī ilgākā termiņā.

Augustā Ukraina paziņoja par "humānā koridora" izveidošanu Melnajā jūrā, ļaujot to izmantot civilajiem kravas kuģiem, kas gatavi kuģot norādītā koridora ietvaros, apzinoties riskus, ko turpina radīt mīnas un Krievijas apdraudējums. Balstoties uz pieejamo informāciju, līdz šim "humāno koridoru" lauksaimniecības produktu transportēšanai ir izmantojuši 53 kuģi, izvedot no Ukrainas vairāk kā 2 miljonus tonnu lauksaimniecības produktu.

Pēc ĀM paustā, lai turpinātu un paplašinātu Ukrainas pārtikas produktu piegādi Āfrikas valstīm, kā arī pieminot traģiskā Holodomora, ko Latvijas Saeima ir atzinusi par genocīdu pret Ukrainas tautu, 90.gadadienu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 2022.gadā izveidoja jaunu humānās palīdzības programmu "Grain from Ukraine".

Programma tiek realizēta ciešā partnerībā ar ANO Pasaules Pārtikas programmu. Latvija pērn atbalstīja jaunatklāto programmu ar 50 000 eiro iemaksu. Programmu finansiāli ir atbalstījušas arī virkne citu Eiropas Savienības dalībvalstu, tajā skaitā Igaunija un Lietuva, kā arī Kanāda, Japāna, Koreja, Norvēģija, Katara, Šveice, Lielbritānija un ASV.

Gatavojoties Starptautiskajam pārtikas drošības samitam 25.novembrī, Ukraina ir aicinājusi valstis turpināt atbalstu "Grain from Ukraine" programmai. Balstoties uz Ukrainas sniegto informāciju, iepriekš programmā iemaksātie līdzekļi ir izmantoti, lai finansētu kopumā 170 000 tonnas Ukrainas graudu nogādāšanu ar sešiem kuģiem uz Somāliju, Etiopiju, Keniju un Jemenu. Ar nākamajām piegādēm Ukrainas puse plāno paplašināt saņēmēju valstu loku.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Ekonomika Aicina neizmantotās zemes Baltijā izmantot vērienīgai apmežošanai

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Ekonomika Galvenā valsts notāre pērn ienākumos deklarējusi vairāk nekā 130 000 eiro

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa pērn deklarējusi ienākumus 131 305 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Ekonomika Mežniecības koka ēka Krimuldā izvirzīta arhitektūras balvai (+VIDEO)

Tās turpina industriālās attīstības tradīciju un atgādinot par šī tipa būvju ilglaicīgo un daudzslāņaino devumu mūsdienu kultūrtelpā.

Lasiet arī

Sports Dembelē saņem balvu kā sezonas labākais futbolists pasaulē

Parīzes "Saint-Germain" uzbrucējs Usmans Dembelē atzīts par iepriekšējās sezonas labāko futbolistu pasaulē "France Football" versijā, saņemot "Ballon d’Or" balvu.

Pasaule Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Sabiedrība Kozlovskis: Divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Sabiedrība Palkova: Tiesībsarga birojā gribu radīt jauna uzrāviena sajūtu

Jaunā tiesībsardze Karina Palkova Tiesībsarga biroja darbiniekiem ļoti gribētu radīt jauna uzrāviena sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Palkova.

Kultūra Latviešu grāvējfilma «Tumšzilais evaņģēlijs» - jau šāgada oktobrī (+VIDEO)

Kinolente solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā.

Pasaule ANO: Krievijas dronu triecieni liecina par nodomu nogalināt

Krievijas Ukrainā veikto dronu triecienu apstākļi liecina par nodomu nogalināt, teikts ANO Neatkarīgās starptautiskās Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojumā, kas iesniegts Cilvēktiesību padomei.