• Agris,
  • Agrita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kosmosa eksperts: mazo pavadoņu skaits aug, Latvijai ir vieta nozarē (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 14:47, 20.11.2023


Tā kā satelīti paliek lētāki, tie kļūst pieejamāki arī mazākām valstīm.


Latvijas pavadonis "Venta-1" vibrācijas testos.

Eiropas Kosmosa aģentūra īsteno vērienīgas kosmosa misijas un pētniecības projektus, iesaistot vairākas valstis, tostarp Latviju. Tā dibināta, lai veicinātu Eiropas valstu sadarbību kosmosa aktivitātēs. Ir daudz veidu, kā sadarboties ar aģentūru. Valsts līmenī tas var ietvert kļūšanu par dalībvalsti vai sadarbības līguma noslēgšanu. Organizācijas, uzņēmuma līmenī var būt tādi sadarbības veidi kā industriālā partnerība, zinātniskā sadarbība, tehnoloģiju pārnese utt. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvija vai citas līdzīgas valstis sadarbojas ar Eiropas Kosmosa aģentūru, ir pavisam vienkāršs – lai kļūtu konkurētspējīgas kosmosa industrijā.

Kosmosa nozare un starptautiskais tirgus piedāvā milzīgu potenciālu uzņēmējdarbības veikšanai. To virza arvien pieaugošais pieprasījums pēc pakalpojumiem, ko šī nozare var nodrošināt, piemēram, attēlu un informācijas apkopošana par to, kas notiek uz Zemes, vai ātra interneta nodrošināšana pat visattālākajos pasaules nostūros, nemaz nerunājot par satelītnavigāciju visa veida transporta līdzekļiem, vietnei labsoflatvia.com norāda kosmosa politikas eksperts Tonis Ērme.

Ir viena būtiska iezīme, kas atšķir Eiropas Kosmosa aģentūru no citām starptautiskām zinātnes organizācijām. Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalstis gūst labumu no “taisnīgās atdeves politikas”, kas nozīmē, ka gadījumā, ja Latvija maksā dalības iemaksu, tā var sagaidīt, ka Latvijas organizācijām Eiropas Kosmosa aģentūras līgumi tiks piešķirti proporcionāli šai iemaksai.

Sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru mazām valstīm, piemēram, Latvijai, nodrošina piekļuvi ekspertīzei, tehnoloģiju sasniegumiem, pētniecības iespējām, finansējumam, starptautiskai sadarbībai, infrastruktūrai un kapacitātes stiprināšanas iniciatīvām. Šie ieguvumi sekmē kosmosa nozares attīstību un izaugsmi un sniedz iespēju piedalīties pasaules kosmosa kopienā. Tāpat, ja uzņēmums ir strādājis kopā ar Eiropas Kosmosa aģentūru, tas parāda potenciālajiem investoriem vai klientiem, ka tam var uzticēties.

Domājot par dalību globālajā kosmosa kopienā un sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru, rodas jautājums – kāpēc valstij vai organizācijai tas būtu jādara? Kāds ir praktiskais ieguvums? Īsā atbilde ir tāda, ka tas atmaksājas ilgtermiņā.

Piemēram, noslēdzot līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru, uzņēmums var attīstīt savus produktus un tehnoloģijas. Bieži vien tās pēc tam var veiksmīgi pārdot arī klientiem, kas nav saistīti ar kosmosa nozari. Turklāt tā ir iespēja uzlabot savus izstrādes un ražošanas procesus. Iegūtās zināšanas un prasmes veicina Eiropas Kosmosa aģentūras partneru konkurētspēju. Mazajām dalībvalstīm ir ļoti svarīgi mācīties no aģentūras ekspertiem. Tas nozīmē, ka, ieguldot finanšu resursus tagad, mēs varam iegūt zināšanas, tehnoloģijas vai prasmes, ko izmantot ilgtermiņā.

Vēl viens svarīgs aspekts sadarbībai ar Eiropas Kosmosa aģentūru un investīcijām nozarē kopumā ir fakts, ka tas dod labumu arī citām nozarēm. Kā redzams PwC 2022. gadā veiktajā pētījumā, šobrīd Latvijā satelītdatus dažādā intensitātē izmanto gandrīz 20 valsts sektora organizācijas. Tos izmanto labākai resursu pārvaldībai dažādās saimnieciskās darbības jomās, piemēram, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, vides aizsardzībā un daudzās citās.

Turklāt prognozes liecina, ka šādi dati turpmāk būs nepieciešami arvien vairāk. Līdz ar to jau tagad jāsāk domāt, kurš tos varēs piegādāt arvien plašākam patērētāju lokam. Valsts sektorā jāapmāca darbinieki, kas ar tiem varētu darboties, bet privātajā sektorā nepieciešami speciālisti, kas varētu sniegt šādu pakalpojumu. Ja pati valsts vai vietējie uzņēmumi tajā neieguldīs, tad agri vai vēlu starptautiskie uzņēmumi šo nišu pārņems un apkalpos arī Latvijas tirgu.

Globālā kosmosa nozare ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm pasaulē. Pēc aplēsēm, 2022. gadā pasaules kosmosa nozares vērtība bija 540 miljardi, un tiek prognozēts, ka 2028. gadā nozare jau būs 800 miljardu vērtībā. Pastāv komerciāls pieprasījums pēc dažāda veida pakalpojumiem, ko tā sniedz.

Ja pirms 10–15 gadiem kosmoss bija lielvalstu spēļu laukums, tad tagad tas ir mainījies. Daudzās valstīs veidojas dinamiski, tehnoloģiski gudri un veikli privātā sektora uzņēmumi, kas piedāvā kosmosa produktus un pakalpojumus. Raugoties uz nākamajiem 5–10 gadiem, paredzams, ka mazo satelītu skaits dramatiski pieaugs. Tā kā satelīti paliek lētāki, tie kļūst pieejamāki arī mazākām valstīm. Mazie satelīti jau tiek izstrādāti un ražoti tuvējās valstīs, piemēram, Somijā un Lietuvā.

Kosmosa nozare kļūst arvien demokrātiskāka. Tāpēc katras valsts jautājums ir – vai tā vēlas piedalīties nozarē un pilnveidot savas spējas, vai importēt visu nepieciešamo no ārvalstu piegādātājiem.

Līdz ar nozares attīstību nāk arī dažādi izaicinājumi. Raugoties nākotnē, viens no galvenajiem izaicinājumiem būs kosmosa atkritumi un novecojuši cilvēka radīti kosmosa objekti. Palielinoties satiksmei, rodas lielāks sadursmes risks starp satelītiem vai citiem kustīgiem objektiem. Risinājumu atrašana šādiem izaicinājumiem dos iespēju gudriem jauniešiem kļūt par uzņēmējiem un veicināt kosmosa nozares attīstību.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Siguldas novads ir investējis 4,7 miljonus eiro ceļu infrastruktūrā (+VIDEO)

Infrastruktūra mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ir izbūvēta abās ceļa pusēs.

Ekonomika Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Ekonomika Aicina neizmantotās zemes Baltijā izmantot vērienīgai apmežošanai

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Ekonomika Galvenā valsts notāre pērn ienākumos deklarējusi vairāk nekā 130 000 eiro

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa pērn deklarējusi ienākumus 131 305 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Lasiet arī

Sports Dembelē saņem balvu kā sezonas labākais futbolists pasaulē

Parīzes "Saint-Germain" uzbrucējs Usmans Dembelē atzīts par iepriekšējās sezonas labāko futbolistu pasaulē "France Football" versijā, saņemot "Ballon d’Or" balvu.

Pasaule Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Sabiedrība Kozlovskis: Divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Sabiedrība Palkova: Tiesībsarga birojā gribu radīt jauna uzrāviena sajūtu

Jaunā tiesībsardze Karina Palkova Tiesībsarga biroja darbiniekiem ļoti gribētu radīt jauna uzrāviena sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Palkova.

Kultūra Latviešu grāvējfilma «Tumšzilais evaņģēlijs» - jau šāgada oktobrī (+VIDEO)

Kinolente solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā.

Pasaule ANO: Krievijas dronu triecieni liecina par nodomu nogalināt

Krievijas Ukrainā veikto dronu triecienu apstākļi liecina par nodomu nogalināt, teikts ANO Neatkarīgās starptautiskās Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojumā, kas iesniegts Cilvēktiesību padomei.