• Agris,
  • Agrita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Irklis: AST investīcijas pārsniedz 400 miljonus eiro (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 07:17, 16.02.2024


Valsts uzņēmums neplāno strauju elektroenerģijas tarifu pieaugumu sinhronizācijas ar Eiropu dēļ.


Esošais tarifs ir spēkā līdz 2025.gada beigām, un no 2026.gada mums ir jābūt jaunam tarifam.

"AST ir Latvijas energosistēmas mugurkauls, jo pārvades tīkliem ir pieslēgti gan lieli enerģijas patērētāji, gan sadales operators "Sadales tīkls", gan lielie elektrības ražotāji, kā arī mūsu atbildība ir pārvadīt enerģiju pāri robežām - gan importēt, kad tas ir nepieciešams, gan eksportēt, kad mums ražošanā ir pārpalikumi", - saka AS "Augstsprieguma tīkls" jaunais valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Šogad lielais AST darbs būs atslēgšanās no BRELL loka, kas Baltijas valstu energopārvades sistēmas savieno ar Krieviju un Baltkrieviju. "Infrastruktūras attīstībā šobrīd notiek aktīvi darbi, un lielākā daļa no tiem līdz 2025.gada februārim būs pabeigti. Vēsturiski jau realizēti ir tādi projekti kā "Kurzemes loks" un Latvijas-Igaunijas trešais starpsavienojums. Tie ir ļoti svarīgi, lai Baltijas valstis tagad varētu sinhronizēt savas elektroapgādes sistēmas ar pārējo Eiropu. Šobrīd jau ir pabeigta arī Valmieras-Tartu savienojuma rekonstrukcija un līdz gada vidum būs pabeigta savienojuma Valmiera-Tsirgulina rekonstrukcija. Līdz ar to būs trīs faktiski pilnībā jauni savienojumi ar Igauniju", - tā Irklis.

"Aktīvā stadijā pašlaik ir arī projekts par sinhronajiem kompensatoriem katrā no Baltijas valstīm - trīs būs Igaunijā, trīs Latvijā, trīs Lietuvā. Pirmo no tiem - Grobiņā - visdrīzāk mēs pabeigsim jau šī gada beigās, un nākamie divi - Ventspilī un Līksnā - būs 2025.gada laikā. Papildus tam būs arī elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas, kuru iepirkums tagad noslēdzas. Paredzēts, ka bateriju projekts tiek realizēts līdz 2025.gada beigām, tādā veidā nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru, lai stabilizētu tīklu un nodrošinātu tajā nepieciešamās balansējošās jaudas, kad būsim sinhronizējušies ar Eiropas tīkliem. Bateriju iepirkums nedaudz aizkavējās. Bija plānots, ka tas noslēgsies jau pagājušā gada vidū, bet toreiz bija tikai viens pretendents un ar salīdzinoši augstāku cenu, nekā bija plānots. Tādēļ iepirkums tika pārtraukts. Tagad var teikt, ka, lai arī mēs esam nedaudz pazaudējuši laiku, mēs noteikti esam ieguvuši finansiāli daudz izdevīgāku piedāvājumu".

"Pašā sinhronizācijas brīdī baterijas vēl nebūs gatavas. Te ir arī jāatceras, ka sākotnēji sinhronizācija bija plānota 2025.gada beigās 2026.gada sākumā, bet pagājušā gada vasarā Baltijas valstis vienojās, ka sinhronizācija ir jāveic paātrināti līdz 2025.gada februārim, ņemot vērā ģeopolitiskos riskus. Attiecīgi viss notiek ātrāk, un līdz februārim darba kārtībā būs ne visi sinhronie kompensatori un arī baterijas vēl nebūs gatavas darbam", - ziņoja AS "Augstsprieguma tīkls" jaunais valdes priekšsēdētājs.

"Investīcijaspārsniedz 400 miljonus eiro - gan līniju rekonstrukcijā, gan jaunajās iekārtās un IT sistēmās. Labā ziņa ir tāda, ka absolūti lielākā daļa no šīm investīcijām tiek segtas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu vai sastrēgumu vadības ieņēmumiem. Tikai 14% no visiem kapitālieguldījumiem AST finansēs no ieņēmumiem, kas tiek gūti tarifu veidā. Līdz ar to arī sinhronizācijas ietekme uz tarifu ir sagaidāma ļoti niecīga".


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Ekonomika Aicina neizmantotās zemes Baltijā izmantot vērienīgai apmežošanai

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Ekonomika Galvenā valsts notāre pērn ienākumos deklarējusi vairāk nekā 130 000 eiro

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa pērn deklarējusi ienākumus 131 305 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Ekonomika Mežniecības koka ēka Krimuldā izvirzīta arhitektūras balvai (+VIDEO)

Tās turpina industriālās attīstības tradīciju un atgādinot par šī tipa būvju ilglaicīgo un daudzslāņaino devumu mūsdienu kultūrtelpā.

Lasiet arī

Sports Dembelē saņem balvu kā sezonas labākais futbolists pasaulē

Parīzes "Saint-Germain" uzbrucējs Usmans Dembelē atzīts par iepriekšējās sezonas labāko futbolistu pasaulē "France Football" versijā, saņemot "Ballon d’Or" balvu.

Pasaule Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Sabiedrība Kozlovskis: Divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Sabiedrība Palkova: Tiesībsarga birojā gribu radīt jauna uzrāviena sajūtu

Jaunā tiesībsardze Karina Palkova Tiesībsarga biroja darbiniekiem ļoti gribētu radīt jauna uzrāviena sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Palkova.

Kultūra Latviešu grāvējfilma «Tumšzilais evaņģēlijs» - jau šāgada oktobrī (+VIDEO)

Kinolente solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā.

Pasaule ANO: Krievijas dronu triecieni liecina par nodomu nogalināt

Krievijas Ukrainā veikto dronu triecienu apstākļi liecina par nodomu nogalināt, teikts ANO Neatkarīgās starptautiskās Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojumā, kas iesniegts Cilvēktiesību padomei.