• Agris,
  • Agrita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Iedzīvotāji un pašvaldības saņems finansējumu vēja enerģijas ražošanai (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 12:23, 11.05.2024


Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus plānots apstiprināt līdz š.g. jūnija beigām.


Liepājas priekšostas teritorijā plāno īstenot daudzu miljonu eiro vērtu projektu, kas paredz atkrastes vēja parku.

Latvijā mēs patērējam 53% atjaunīgās elektroenerģijas, kamēr lietuvieši - 26%, bet igauņi - 29%. Lai Latvija sasniegtu 100% atjaunīgo elektroenerģiju, nepieciešami 1,5-2 GW vēja enerģijas, kas gadā vidēji saražo ap 3,6-4,9 TWh. Šāds saražotais vēja enerģijas apjoms sniedz iespēju mums aizstāt gan elektroenerģijas importu, gan elektroenerģijas ražošanā esošo fosilo kurināmo, kā arī nodrošināt Latvijas eksporta potenciālu.

Vistiešāko labumu vēja parku tuvumā gūs iedzīvotāji un pašvaldības

Finansiālais labums jeb maksa tiks piemērota tajos gadījumos, kad vēja turbīnas pārsniedz 100 m augstumu, un tās atrodas 2 km attālumā no dzīvojamās ēkas. Maksa būs 2500 EUR/MW/gadā, kas tiks sadalīta divās vienādās daļās - 50% iedzīvotājiem (esošajiem ēku īpašniekiem) un 50% pašvaldībai. Pašvaldība šos līdzekļus varēs izmantot, lai īstenotu klimata un energoefektivitātes projektus, sakoptu pašvaldības infrastruktūru, veiktu ceļu un ielu remontdarbus. Minimālā maksa gadā iedzīvotājiem paredzēta vienas mēnešalgas apmērā, bet maksimālais apmērs - trīs mēnešalgas.

Finansiālais labums attieksies arī gadījumos, ja plānots palielināt esoša vēja parka jaudu. Šobrīd pie pārvades sistēmas pieslēgti trīs vēja parki, kas atrodas Ventspils reģionā.

Līdz ar vēja projektu būvniecību ieguvumus sajutīs arī pārējie Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji. Vistiešāk to savā maciņā jutīsim, samazinoties enerģijas cenai. Salīdzinājumam - vidējā elektrības cena biržā 2022.gadā bija 22 centi/kWh, pērn 9 centi/kWh. Ņemot vērā, ka vēja enerģijas pašizmaksa ir 4-7 centi kWh, pieaugot atjaunīgo energoresursu īpatsvaram mūsu enerģijas ražošanas grozā raugāmies uz elektrības cenu 5-7 centi/kWh. Savukārt uzņēmējiem lētāka enerģija ļaus palielināt konkurētspēju reģionā, bet valstij - desmitiem miljardu vērtas investīcijas, lai palielinātu valsts budžetu un līdzekļus izmantotu piemēram, skolotāju, policistu algām, labklājībai, veselībai u.c.

Energotīkla efektīvāka izmantošana ir priekšrocība

Šobrīd pie pārvades tīkla ir rezervēta 6046 MW liela jauda, no kuriem 59% - veido saules elektrostacijas, 15% - vēja elektrostacijas, savukārt dažāda veida hibrīda projekti 26%. Laikapstākļu ietekmē elektrostaciju (saule un vējš) ražošanas laik atšķiras. Piemēram, naktī, kad saules elektrostacijas nedarbojas, tīkla jaudu tajā pašā pieslēgumā var aizpildīt, piemēram, vēja elektrostacija, kura pietiekama vēja apstākļos nakts stundās var izmantot tīklu tikpat efektīvi.

Drīzumā jaunais regulējums šādu priekšrocību kombinēt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar atšķirīgiem ražošanas grafikiem būs pieejams. KEM piedāvātais risinājums ļaus attīstītājiem veidot jaunus elastīgus pieslēgumus, negaidot jaunu tīkla izbūvi. Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus plānots apstiprināt līdz š.g. jūnija beigām.

Saskaņā ar esošo regulējumu, drošības nauda netiek atmaksāta, ja attīstītājs nolemj neīstenot savu projektu. Mēs redzam to, ka projektu attīstītāji nesteidzas atteikties no rezervētajām jaudām, tādā veidā nedodot vietu citiem potenciālajiem attīstītajiem.

Zaļais koridors

Būtiski raudzīties, lai vēja enerģijas projekti ir salāgoti ar bioloģisko daudzveidību. KEM piedāvātais priekšlikums paredz izveidot t.s. "zaļās koridora zonas", kuras apstiprinātu Saeima līdz š.g. jūnija beigām. "Zaļā koridora zonās" vēja parkus varēs būvēt ne tuvāk par 800 m no apdzīvotās vietas un ne tālāk kā 20 km no pārvades tīkla (tālāka līnijas izbūve ir nedzīvotspējīga).

Šajās zonās atrastos vēja parki, kuriem veikta izpēte saskaņā ar vides/ dabas ekspertiem, kuri garantē, ka izpētes ietvaros tiek piedāvāts risinājums, kas neaizliedz projekta īstenošanu. Piemēram, ja vietā, kur plānots būvēt vēja parku, ir vērojami putnu ceļi - uz vēja turbīnām tiek uzstādītas kameras, kas apstādina turbīnas brīdī, kad garām lido putnu kāsis. Šādu pieeju izmanto daudzviet Eiropā, piemēram, Vācijā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Siguldas novads ir investējis 4,7 miljonus eiro ceļu infrastruktūrā (+VIDEO)

Infrastruktūra mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ir izbūvēta abās ceļa pusēs.

Ekonomika Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Ekonomika Aicina neizmantotās zemes Baltijā izmantot vērienīgai apmežošanai

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Ekonomika Galvenā valsts notāre pērn ienākumos deklarējusi vairāk nekā 130 000 eiro

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa pērn deklarējusi ienākumus 131 305 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Lasiet arī

Sports Dembelē saņem balvu kā sezonas labākais futbolists pasaulē

Parīzes "Saint-Germain" uzbrucējs Usmans Dembelē atzīts par iepriekšējās sezonas labāko futbolistu pasaulē "France Football" versijā, saņemot "Ballon d’Or" balvu.

Pasaule Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Sabiedrība Kozlovskis: Divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Sabiedrība Palkova: Tiesībsarga birojā gribu radīt jauna uzrāviena sajūtu

Jaunā tiesībsardze Karina Palkova Tiesībsarga biroja darbiniekiem ļoti gribētu radīt jauna uzrāviena sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Palkova.

Kultūra Latviešu grāvējfilma «Tumšzilais evaņģēlijs» - jau šāgada oktobrī (+VIDEO)

Kinolente solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā.

Pasaule ANO: Krievijas dronu triecieni liecina par nodomu nogalināt

Krievijas Ukrainā veikto dronu triecienu apstākļi liecina par nodomu nogalināt, teikts ANO Neatkarīgās starptautiskās Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojumā, kas iesniegts Cilvēktiesību padomei.