• Agris,
  • Agrita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Gaisma tuneļa galā? Ekonomists vērtē IKP datus

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 14:21, 30.08.2024


Latvijas ekonomikas 1. pusgada veikums ir bijis vājš, taču perspektīvas kļūst pozitīvākas.



"Precizētie dati ir izrādījušies nedaudz pozitīvāki, jo liecina, ka Latvijas IKP gada otrajā ceturksnī ir audzis par 0,5%. Tādejādi Latvijas ekonomika gada pirmajā pusē ir palielinājusies par 0,3%. Otrajā ceturksnī izaugsme turpina balstīties valsts sektora pieaugumā, piepalīdzot lauksaimniecībai (+3,2%) un IKT nozarei (+5,6%). IKT nozares atgūšanos ir īpaši patīkami redzēt, jo no tās spējas augt un attīstīties gulstas būtiskas ekonomikas perspektīvas. Pārējās nozarēs saglabājas lejupslīde, ko ietekmē gan kritums eksporta tirgos, gan vājie kapitāla tēriņi. Mājsaimniecību patēriņš 2. ceturksnī ir audzis par 0,5%.

Latvijas ekonomikas 1. pusgada veikums ir bijis vājš, taču perspektīvas kļūst pozitīvākas. Gada otrajā pusē mājsaimniecību patēriņš nostiprināsies. Spēcīgs reālo algu pieaugums turpināsies, inflācijas vide stabilizējas un darba tirgus sāks uzsilt. Gada beigās sagaidāmi pārliecinošāki signāli arī no eksporta tirgiem. Ņemot vērā gada pirmās puses veikumu, izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta līdz 0,8%. Savukārt 2025.gadā izaugsme kļūs spēcīgāka un paātrināsies līdz 2,2%. Zemākas procentu likmes sniegs impulsu patēriņam un investīcijām, pastiprināsies ES fondu plūsma. Ģeopolitiskā ietekme joprojām būs nozīmīgs slogs un sadarbības samazināšanās ar Krieviju un citiem Austrumu kaimiņiem turpināsies. Tas ietver ne tikai preču plūsmas, bet arī pakalpojumus. Tuvākajos gados var sakrist pozitīvi apstākļi un cikli nozarēs, kā dēļ īslaicīgi izaugsme var paātrināties ļoti strauji. ES fondu vilnis būvniecībā sašūpos ne tikai nozari, bet arī ekonomiku. Jo lielāka aizture šobrīd, jo lielāks uzkrājošais efekts parādīsies nākamajos gados. Patēriņš un privātās investīcijas tuvāko gadu laikā būs piesardzīgas. Lai arī izaugsme paātrināsies, tā nespēs atrisināt visas fiskālās vajadzības. Tādēļ īpaši svarīgi ir veikt izsvērtu nodokļu reformu, lai nesagrautu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu", - komentē Dainis Gašpuitis, ekonomists AS "SEB banka".

Signāli norāda, ka eirozona ir izkļuvusi no stagnācijas, lai arī Vācijas ekonomika turpina buksēt. Labvēlīgie nosacījumi iekšzemes patēriņa kāpumam norāda, ka nākamgad Zviedrijas izaugsme strauji atgūsies. Reģiona izaugsme šobrīd koncentrējas Dienvideiropas valstīs. Eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 0,8% un nākamgad izaugsme pakāpsies līdz 1,6%. Zemākas inflācijas dēļ pieaugs reālās algas un tiks veicināts patēriņš. Noskaņojuma rādītāji Eiropā apstiprina, ka mājsaimniecības kļūst optimistiskākas. Tiklīdz saruks procentu likmes, aktivizēsies celtniecība un citi kapitāla izdevumi un aktivizēsies Latvijas eksporta rādītāji. Sagaidāms, ka ECB septembrī turpinās mazināt procentu likmes un 2025.gadā turpinās ar sešiem samazinājumiem. Tam ir jākļūst par būtisku stimulu ekonomikas izaugsmei. Būtiski atzīmēt, ka Eiropas tāpat kā Latvijas ekonomikai ir nozīmīgi īstermiņa un ilgtermiņa izaicinājumi, kas ietver gan augstās enerģijas cenas, strukturālās pārmaiņas daudzās nozarēs, populisms, potenciālie tirdzniecības kari un klimata pārmaiņas. Pāri visiem šiem faktoriem aizvien dominēs reģionālā un arī globālā drošības situācija. Ja drošības riski pieaugs, izaugsme palēnināsies, bet cenas pieaugs.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Ekonomika Aicina neizmantotās zemes Baltijā izmantot vērienīgai apmežošanai

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Ekonomika Galvenā valsts notāre pērn ienākumos deklarējusi vairāk nekā 130 000 eiro

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa pērn deklarējusi ienākumus 131 305 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Ekonomika Mežniecības koka ēka Krimuldā izvirzīta arhitektūras balvai (+VIDEO)

Tās turpina industriālās attīstības tradīciju un atgādinot par šī tipa būvju ilglaicīgo un daudzslāņaino devumu mūsdienu kultūrtelpā.

Lasiet arī

Sports Dembelē saņem balvu kā sezonas labākais futbolists pasaulē

Parīzes "Saint-Germain" uzbrucējs Usmans Dembelē atzīts par iepriekšējās sezonas labāko futbolistu pasaulē "France Football" versijā, saņemot "Ballon d’Or" balvu.

Pasaule Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Sabiedrība Kozlovskis: Divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Sabiedrība Palkova: Tiesībsarga birojā gribu radīt jauna uzrāviena sajūtu

Jaunā tiesībsardze Karina Palkova Tiesībsarga biroja darbiniekiem ļoti gribētu radīt jauna uzrāviena sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Palkova.

Kultūra Latviešu grāvējfilma «Tumšzilais evaņģēlijs» - jau šāgada oktobrī (+VIDEO)

Kinolente solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā.

Pasaule ANO: Krievijas dronu triecieni liecina par nodomu nogalināt

Krievijas Ukrainā veikto dronu triecienu apstākļi liecina par nodomu nogalināt, teikts ANO Neatkarīgās starptautiskās Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojumā, kas iesniegts Cilvēktiesību padomei.