Donalda Trampa uzvara - kas tālāk?

"Ja 2016.gads mums kaut ko iemācīja, tad tas iemācīja būt gataviem pārsteigumiem kā vēl nekad. Toreiz divi lieli, ļoti svarīgi notikumi beidzās ne tā, kā pārsvarā tika prognozēts - jūnijā Lielbritānijā iedzīvotāju vairākums nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības un novembrī ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Donalds Tramps. Šogad pēc žurnāla Time datiem aptuveni 49% pasaules iedzīvotāju vajadzēja piedalīties vēlēšanās 64 valstīs, tostarp Eiropas Savienībā un arī vienā no globālajai ekonomikai svarīgākajām vietām - ASV. Lai arī abu kandidātu izredzes pirms vēlēšanām tika vērtētas gandrīz vienlīdzīgi un bija sagaidāms foto finišs, tomēr rezultātā otro reizi ASV vēsturē uz otro termiņu, bet ne pēc kārtas, par prezidentu tika ievēlēts Donalds Tramps (vēl tas izdevies Groveram Klīvlendam, kurš bija ASV 22. un 24. prezidents), - komentē Andris Lāriņš, Swedbank Finanšu institūciju un kapitāla tirgus jomas vadītājs Baltijā.

Pirmā reakcija finanšu tirgū bija atbilstoša priekšvēlēšanu solījumu potenciālajai ietekmei uz globālo tirgu. Nevar nepieminēt straujo bitkoina un citu kripto valūtu cenu kāpumu, jo kripto valūtas bija viena no Trampa priekšvēlēšanu tēmām līdz pat tādam apšaubāmam apgalvojumam, ka ar kripto valūtām varētu "dzēst" 35 triljonu parādu. Cerība uz atbalstu kritpo valūtu tirgum Bitcoin cena trešdien pakāpās par gandrīz 10%, bet ASV kripto biržas Coinbase akciju cena uzlēca par vairāk nekā 30%. Nākamā virsrakstos nokļuvusī tēma bija Īlona Maska uzņēmuma Tesla akciju cenu kāpums par aptuveni 15%. Masks bija aktīvs Trampa atbalstītājs un, lai arī elektrisko auto tirgum Trampa uzvara netiek vērtēta pozitīvi, Maska uzņēmums var gūt labumu no tik bieži pieminētajiem tarifiem, kas bremzētu Ķīnas auto uzsākto ASV tirgus iekarošanu. No tarifiem ciestu spēcīgākais Tesla konkurents BYD, kā arī NIO, Li Auto u.c. Potenciālā ASV biznesa interešu agresīva aizstāvēšana deva spēcīgu atbalstu dolāram un eiro vērtība 6.novembrī uz brīdi paviesojās zem 1.07 dolāru atzīmes, kas pēdējo reizi tika šķērsota šī gada vasaras vidū. Tikmēr naftas cena pasvārstījās pāris dolāru robežās par barelu, dienu noslēdzot 75 dolāru atzīmes tuvumā, kas nav nekas ārkārtējs. Nedaudz pārsteidz zelta cenas uzvedība. Trampa uzvara tomēr vairāk saistās ar neskaidrības un risku palielināšanos un varētu domāt, ka zelta, kā apdrošināšanas polises, cenai vajadzētu kāpt, tomēr zelta cena par Trojas unci pēc Trampa uzvaras atkāpās 2660 dolāru virzienā (vēlēšanu dienā zelts sasniedza 2750 dolārus). Acīmredzot zeltu izmantoja kā apdrošināšanas polisi pret potenciāli "neizšķirtu" rezultātu un balsu skaitīšanas procesa ievilkšanos. Skaidrs uzvarētājs nozīmē, ka apdrošināšanu vairs nevajag (vismaz pagaidām). Tirgus dalībnieki sagaida ASV parāda turpmāku pieaugšanu, tāpēc "izpārdošana" bija vērojama obligāciju tirgū, kur bija vērojams ASV valsts obligāciju procentu likmju kāpums.

Trampa uzvara deva spēcīgu atbalstu arī ASV mikroshēmu uzņēmumu akcijām. Samērā lieli procentu kāpumi Intel (+6%), Nvidia (+4,3%), Qualcomm (+4,2%). Cenu kāpums arī Alphabet, Amazon, Microsoft akcijām. Potenciālo tarifu dēļ Trampa uzvarai negatīvs efekts uz Ķīnas un Eiropas uzņēmumu akciju cenām. Tomēr kopumā, ja ir sabalansēts investīciju portfelis, tad satraukumam nav pamata, jo diez vai globālā ekonomika apstāsies un ilgtermiņā viss nostāsies savās vietās.

Pēc vienas dienas vēl ir par agru spriest par ilgtermiņa tendencēm un šonedēļ vēl ir priekšā ļoti svarīgā ASV centrālās bankas sapulce. Joprojām tirgus dalībnieki sagaida ASV dolāra bāzes procentu likmes 25 bāzes punktu pazeminājumu, bet likmju pazemināšanas nākamais solis decembrī jau ir zem lielas jautājuma zīmes. Tāpat šonedēļ tirgus dalībnieki gaida tirgus atbalsta programmu no Ķīnas valdības. Nez, kā potenciālā tirgus atbalsta apjomu ietekmēs Trampa (un potenciālo tarifu) uzvara ASV prezidenta vēlēšanās?