Kokrūpniecības nozare nākamajā gadā būs atkarīga no ECB lēmumiem

Tāpat viņš uzsvēra, lai gan ECB pakāpeniski sāk savas likmes samazināt, kas, visdrīzāk, nedaudz uzlabos situāciju nozarē, cerība uz ECB lēmumiem nevar būt Latvijas kokrūpniecības stratēģija. Likmju pieaugums nozarei var sniegt noteiktu izaugsmi, bet gadījumā, ja būvniecības nozare bez kvalitatīvas uzlabošanās turpinās gaidīt labvēlīgāku situāciju, tirgus straujais svārstīgums būs regulārs šķērslis un lielāks izaicinājums tirgus dalībniekiem.

Ramoliņš skaidro, ka patlaban izdzīvo un sekmīgāk darbojās ražotāji, kas ražo sarežģītākus produktus. Tāpēc Latvijas mežsaimniecībai un kokrūpniecībai ir jāiegulda augstas pievienotās vērtības ražošanā.

Uzņēmuma īpašnieks norādīja, ka šogad būvniecības sezona ir beigusies un atsāksies tikai pavasarī, tāpēc Latvijā kokrūpniecības nozarei ziemas periods nebūs īpaši labvēlīgs. Tomēr tas neattiecas uz visiem nozares dalībniekiem, jo, piemēram, speciālo koksnes produktu un šauras nišas produktu ražotājiem situācija ir daudz labvēlīgāka. Pieprasījums pēc materiāliem, kas tiek ražoti, izmantojot īpašas iekārtas, piešķirot koksnei pievienoto vērtību, vairākus gadus saglabājies stabilā augstā līmenī un to pārdošanas cena nav pakļauta lielām svārstībām.

Ramoliņš minēja, ka 2024.gads kokrūpniecības nozarei iesākās cerīgi. Gada sākumā bija pozitīvas prognozes par aktīvu gaidāmo būvniecības sezonu, tāpēc pavasara sākumā Eiropā un ASV bija izteikts dažādu būvmateriālu, tostarp dēļu un citu kokmateriālu pieprasījuma kāpums, kas sekmēja arī nelielu kokmateriālu cenu pieaugumu.

Tomēr maijā situācija pasliktinājās, jo gada sākumā piegādātie materiāli aizpildīja klientu noliktavas, bet tālākā realizācija nenotika tik ātri, kā sākotnēji prognozēts. Tāpat nenoteiktību nozarē otrajā pusgadā radīja straujš kurināmās šķeldas cenas kritums, kā arī papīrmalkas cenas kritums rudenī, kas ir ļoti neraksturīgi pirms apkures sezonai.