Banku analītiķi nākamajā gadā Latvijā sagaida darba samaksa kāpumu

"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA sacīja, ka bruto vidējā alga 2025.gadā Latvijā varētu pieaugt par 6%, kas ir lēnāk nekā 2024.gadā.

Viņa norādīja, ka 2024.gada laikā redzējām bremzēšanos privātā sektora algu pieaugumā.

"Ņemot vērā, ka algas atspoguļo ekonomikas tendences ar zināmu novēlošanos, prognozējam, ka 2025.gadā vidēji privātajā sektorā algu kāpums vēl būs piezemētāks nekā iepriekšējos gados. Bruto algas augs lēnāk arī tāpēc, ka publiskā sektorā algu fonda kāpums tiks ierobežots līdz 2,6%," skaidroja Zorgenfreija.

Vienlaikus viņa norādīja, ka darbaspēka nodokļu izmaiņas noteiks, ka neto algas nākamgad varētu augt pat par diviem procentpunktiem straujāk nekā bruto algas. Tas, komplektā ar mēreno prognozēto inflāciju, nozīmēs, ka strādājošo pirktspēja 2025.gadā turpinās augt.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA minēja, ka nākamgad darba samaksas pieaugums būtiski bremzēsies, uzrādot kāpumu par apmēram 7%.

Vienlaikus viņš norādīja, ka attiecībā uz darba samaksas izmaiņu prognozēm ir vislielākā nenoteiktības sajūta - algu pieaugums Latvijā ir konsekventi prognozēts par zemu, kā arī tas ir bijis drusku lielāks, nekā būtu saprātīgi šādā ekonomiskajā situācijā.

"Taču kaut kad algu un iekšzemes kopprodukta (IKP) koeficienta kāpumam ir jāapstājas," sacīja Strautiņš, piebilstot, ka minētais koeficients šogad varētu sasniegt apmēram 56,6%, kamēr pērn tas bija vidēji 52,9%, bet 2022.gadā - 49,5%. Iepriekš augstākais līmenis bija 2020.gadā - 51,4%.

"Krītošās preču eksporta tirgus daļas jau signalizē par konkurētspējas problēmām. Tāpēc sagaidu ievērojamu algu pieauguma bremzēšanos, līdz apmēram 7% gadā," sacīja Strautiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka jau ilgāku laiku algas nozarēs ar zemāku atalgojumu aug straujāk. Šī tendence varētu turpināties, jo situācijā, kad darba tirgus "atspere ir spriegi uzvilkta", kad uzņēmumiem grūtāk atrast darbiniekus, tas mēdz samazināt algu nevienlīdzību, radot labākas pozīcijas cilvēkiem, kuru iespējas citos apstākļos ir ļoti ierobežotas.

Strautiņš piebilda, ka 2024.gada trešajā ceturksnī algu kāpums vidējo pārsniedza visās četrās nozarēs ar zemāko atalgojumu - viesnīcu un restorānu sektorā, nozarē "citi pakalpojumi", mākslas un izklaides jomā un operācijās ar nekustamo īpašumu.

Arī bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA prognozēja, ka 2025.gadā atalgojums vidēji pieaugs par 7%.

"Lai arī visās trijās Baltijas valstīs redzams vidējā atalgojuma pieauguma tempa samazinājums, vēl joprojām darba samaksas pieaugums ir visai straujš. Saglabājoties spiedienam darba tirgū, paredzams, ka vidējās algas Latvijā turpinās ievērojami pieaugt, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu un uzlabojot iedzīvotāju pirktspēju," teica Purgailis.

Viņš arī norādīja, ka, visticamāk, redzēsim tendences maiņu, kuru novērojām pēdējo gandrīz divu gadu laikā, proti, vidējās algas pieaugums publiskajā sektorā tiek prognozēts lēnāks nekā privātajā sektorā.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA atzīmēja, lai arī ekonomikas izaugsme pakāpeniski nostiprināsies, atalgojuma kāpuma tempi palēnināsies, visticamāk, balansējot pie 7-8% līmeņa.

Viņš atgādināja, ka 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro.

"Viens no galvenajiem nosacījumiem ir inflācijas vides stabilizēšanās," sacīja Gašpuitis.

Viņš minēja, ka noteiktos segmentos, īpaši pakalpojumos, atalgojuma kāpums saglabāsies paaugstināts ilgstošāk, uzturot arī atbilstošu spiedienu uz cenām. Visdrīzāk algu pieaugums starp nozarēm varētu vairāk izlīdzināties. Lēnākais kāpums gaidāms tur, kur jau algu līmenis ir salīdzinoši augsts, piemēram, finanšu jomā.

Tāpat Gašpuitis norādīja, ka nākamgad atalgojuma pieauguma tendences palēnināšanos pastiprinās sabiedriskā sektora algu fonda pieauguma ierobežošana. Izaugsmes atgūšanās un darba tirgus ierobežojumi uzturēs spiedienu turpināt celt darbinieku darba samaksu.

"Sagaidām, ka kāpums būs vērojams visās nozarēs. Taču ierasti, ka pat katras nozares un tālāk uzņēmuma ietvaros algu pieauguma tempi atšķirsies un nebūs vispārējs, tādēļ nedrīkst piemirst par pasākumiem darbinieku motivācijas uzturēšanai," sacīja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.

Pēc viņa teiktā, atalgojuma pieauguma normalizēšanās ir vēlama, jo zemie kapitāla tēriņi un niecīgais produktivitātes pieaugums rada konkurētspējas zaudēšanas riskus. Tādēļ ir būtiski, ka līdz ar ekonomikas perspektīvu uzlabošanos uzņēmēji aktīvāk pievēršas investīcijām produktivitātē, kas ir galvenā ilgtspējīgas labklājības pieauguma iespēja.