LZA prezidents: Latvijai nav savas Silīcija ielejas, bet tādai ir jābūt (+VIDEO)

"Latvijā nav iespējams sertificēt jūsu izstrādājuma atbilstību ES prasībām, bez kā savukārt nav iespējams eksports, - pauž
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, -Tādēļ ir jābūt arī sertificēšanas centram, kas var sertificēt izstrādājumus daudzās nozarēs. LZA pašlaik ir viens sertifikācijas centrs, kurš var sertificēt būvmateriālus, bet tādam ir jābūt attiecībā uz daudzām jomām".

"Mums ir jāskatās, ko dara citi. Piemēram, Lietuvā mikročipu izstrādei un ražošanai tiek plānotas investīcijas, sākot no 1,5 miljardiem eiro. Mēs te cīnāmies par 40 miljoniem eiro tādam pašam mērķim! Vai jūs varēsiet ar 40 miljonu eiro ieguldījumu stāties pretī tam, kas ir ieguldījis 1,5 miljardus eiro?

Mums bija vēl viens priekšlikums Ekonomikas ministrijai. Ja mēs LZA izveidojam sertifikācijas centru, tad, izmantojot savus kontaktus ar ārpus ES esošo valstu uzņēmēju asociācijām, uzaicinām viņus sertificēt savus produktus pie mums par velti ar noteikumu, ka kaut vai vienai ražotnei, kaut vai montāžas ceham, pēc tam ir jābūt Latvijā. Viņiem tas ir izdevīgi, jo tad viņi ne tikai iegūst ES sertifikātu, bet arī skaitīsies ES ražotājs. Savukārt mums tas ir izdevīgi, jo tad pie mums atnāk gatavas inovācijas, cilvēki, kas spēj šīs inovācijas palaist ražošanā, atnāk investīcijas, tehnoloģijas, eksports un nodokļi. Arī tad, ja runājam par ārvalstu studentiem. Mums nevajadzētu viņus tikai mācīt, mums viņus vajadzētu arī paturēt kā kvalificētu darbaspēku, bet tad pretī ir vajadzīgas darba vietas".

"Mēs izaudzinām augstākās raudzes speciālistus, kuriem ir vismaz viens zinātniskais grāds, bet nenodrošinām šādiem cilvēkiem iespējas strādāt Latvijā. Tad nu viņi aizbrauc un strādā citu labā. Un tie ir fantastiski zaudējumi tautsaimniecībai un ekonomikas attīstībai. Ja mēs paskatāmies, cik pie mums ir sagatavoti un te palikuši strādāt zinātnieki un kāda ir Latvijas inovētspēja un konkurētspēja, tad redzam tiešu korelāciju. Tad, kad Latvija saņēma ES Sociālā fonda naudu un daļēji to novirzīja jaunu doktorantu sagatavošanai, tad Latvija brīnumainā kārtā izrāpās no ES valstu inovētspējas indeksa pēdējām vietām un pakāpās līdz vidēji spējīgu inovatoru klasei. Tagad, kad doktorantu finansēšana atkal ir pilnīgā valsts pārziņā un ES fondu naudas vairs nav, Latvija atkal ir noslīdējusi uz pēdējām vietām ES", - tā Ivars Kalviņš. "Latvijai nav savas Silīcija ielejas, bet tādai ir jābūt, un LZA varētu būt tā mājvieta, kurā šī Silīcija ieleja varētu noenkuroties".

"Mēs visu laiku piedāvājam, ka šeit var kopā savākt visus kompetences centrus, visas institūcijas, kuras ir saistītas ar zinātni un izglītību. Šī ēka ir tā būvēta, ka apakšā ir pašas izturīgākās pagrabtelpas Rīgā, kuras var atkal pārveidot par patversmi, kura tur reiz jau ir bijusi. Mēs to piedāvājām Rīgas domei un visiem citiem, kam par to varētu būt interese. Jā, "šiltīti" par patversmi uzlika, bet ar to arī viss beidzās".