Siliņa: «Tet» un LMT akciju atpirkšana nenotiks par valsts budžeta naudu

Patlaban valsts un "Telia" ir sarunu procesā, "notiek stīvēšanās" par cenu un noteikumiem. "Katrā ziņā mēs vēlamies saglabāt un iegūt lielāku noteikšanu gan pār "Tet", gan pār "LMT"," teica Siliņa.

Viņa skaidroja, ka, ja patlaban uzņēmumi savā starpā konkurē un apkaro, tad valsts interesēs ir, lai uzņēmumi varētu iegūt lielāku peļņu, nevis vienam ar otru konkurējot, bet sniedzot labākus pakalpojumus un iegūstot lielāku tirgus daļu.

Premjere akcentēja, ka, panākot vienošanos par darījumu, pastāv vairākas opcijas - ne tikai maksāšana. Savukārt, ja būs jāmaksā, tad tas nenotikšot no valsts budžeta. "Ir dažādas opcijas," jautāta pār finansējuma avotu, sacīja Siliņa, neprecizējot, no kurienes varētu ņemt naudu un kā samaksāt.

Kā ziņots, "Telia" pagaidām nekomentē Latvijas valdībai izteikto piedāvājumu saistībā ar telekomunikāciju uzņēmumiem SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), aģentūrai LETA pavēstīja "Telia" pārstāvis Tūbiass Gīlēniuss.

Viņš apstiprināja, ka "Telia" ir saņēmusi Latvijas valdības izteikto piedāvājumu pārdot tai piederošās "Tet" un LMT akcijas Latvijas valstij.

"Mēs esam rūpīgi izskatījuši šo piedāvājumu un paziņojuši Latvijas valstij savu nostāju, bet tā kā šīs sarunas ir konfidenciālas, mēs nesniegsim nekādus papildu komentārus," sacīja Gīlēniuss.

Jau ziņots, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) decembra beigās tviterī norādīja, ka "Telia" ir iepazinusies ar Latvijas valsts izteikto piedāvājumu iegādāties "Telia" rīcībā esošās "Tet" un LMT akcijas, kā arī iesniegusi savu redzējumu un izteikusi pretpiedāvājumu ar vairākiem risinājumiem.

Viņš atzīmēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) par "Telia" izteikto pretpiedāvājumu tuvākajā laikā informēs valdību, lai pieņemtu lēmumu par tālākās rīcības soļiem. Taču sīkāku informāciju ministrs nesniedz, norādot, ka kompānijas "Telia" sniegtā atbilde satur komercnoslēpumu.

Tāpat vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja EM izteikt piedāvājumu no "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Iespējamā darījuma summa, pēc Valaiņa iepriekš teiktā, ir komercnoslēpums un tiks atklāta tikai tad, ja "Telia" oficiāli piekritīs Latvijas valsts izteiktajam piedāvājumam.

Runājot par "Tet" un LMT iespējamo tālāko darbības struktūru, Valainis iepriekš norādīja, ka valdībai ir skaidrs redzējums, ko darīt tālāk, ja "Telia" pieņems piedāvāto risinājumu, bet "tad tas būs jāvērtē tālāk valdībā, kā strukturizēt šo darījumu, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu valsts budžetu".

Vaicāts, vai valdībai ir gatavi citi scenāriji gadījumā, ja "Telia" šo piedāvājumu nepieņem, Valainis norādīja, ka ir arī citi iespējamie scenāriji, ko pašreiz neatklās.

Ziņots arī, ka valdība 2024.gada 19.novembrī aiz slēgtām durvīm izskatīja vairāk nekā 30 dažādus virzienus par LMT un "Tet" tālākajiem attīstības scenārijiem, taču gala pozīciju vēl nepieņēma, uzdodot EM precizēt ieceres.

Neoficiāli aģentūrai LETA zināms, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka pašreiz ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā paudis LVRTC, kas patlaban pārvalda valstij piederošos 23% LMT daļu. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli.

Savukārt "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks sacījis, ka "Tet" varētu iegādāties LMT akcijas. Šāda scenārija gadījumā, ja nemainās "Tet" akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma piederētu Latvijas valstij un 49% - "Telia".

Vienlaikus Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un zvērinātu advokātu biroja "Eversheds-Sutherland" vecākais partneris Māris Vainovskis iepriekš intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka ir signāli par datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieka un valdes priekšsēdētāja Džona Tallija interesi investēt "Tet" un LMT.

"Tet" koncerns 2023.gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns 2023.gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.