• Agris,
  • Agrita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ekonomists: cenu regulēšana ilgtermiņā kropļo tirgu (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 16:50, 13.01.2025


Lielāka regulācija no valsts puses, ļoti iespējams, var nesasniegt vēlamo rezultātu.


Ekonomikas ministrs Viktors Valainis iejūt valsts tirdzniecības regulējuma garšu.

"Pēdējā laikā arvien vairāk redzami viedokļraksti, kuros norādīts uz atsevišķu pārtikas produktu sistemātisku dārdzību Latvijā. Ekonomikas ministrija radījusi piecu punktu plānu negodīgas pārtikas preču cenošanas izskaušanai. Vēl ir liela neskaidrība, cik no solītā īstenosies, un kāds būs plāna efekts. Lai vai kā - cenu regulēšana ilgtermiņā kropļo tirgu un mazina Latvijas pievilcību jaunu tirgus spēlētāju acīs", - pauž ekonomists Oskars Niks Mālnieks.

Tātad darbojas tieši pretēji vēlamajam virzienam - veicināt asāku un veselīgāku konkurenci pārtikas tirdzniecībā. Jāņem arī vērā, ka prasmīgs uzņēmējs ļoti bieži spēj izmanevrēt likumdošanas līkločus, tādēļ lielāka regulācija no valsts puses, ļoti iespējams, var nesasniegt vēlamo rezultātu pēc būtības. Kā jau esam teikuši, labāka pieeja ir dot nepieciešamos resursus un gana spējīgu pātagu Konkurences padomei, ko tad izmantot konkurences pārkāpumu gadījumā.

Latvijai, esot mazai, atvērtai ekonomikai, daļu no pārtikas inflācijas stāsta skaidroja globālie procesi (piemēram, putnu gripa sadārdzināja olu un putnu gaļas cenas visā Eiropā, nelabvēlīgi laikapstākļi kafijas eksportētājvalstīs paaugstināja kafijas cenas). Laikapstākļi ietekmēja arī pašmāju, kā nozares apskatnieki to nodēvējuši, pērnā gada "neražu". Tās ietekmi patērētāji varēja novērot savos maciņos vasaras beigās, kad dārzeņu cenas nesaruka tik daudz kā citus gadus ierasts un augļiem septembrī cenas pat būtiski pieauga. Tomēr arī pārtikas cenu stāstā lielākā loma varētu būt bijusi straujajam algu kāpumam gan ar mazumtirdzniecību, gan ar pārtikas ražošanu saistītajās nozarēs.

Pievēršoties šim gadam, prognozējam, ka inflācija būs augstāka nekā pērn. Traucējumi EstLink2 darbībai, kā arī desinhronizācija no BRELL tīkla varētu nozīmēt augstākas elektrības cenas. Šomēnes, tāpat kā pērnajā janvārī, sarūk valsts atbalsta apmērs mājsaimniecību maksai par jaudas uzturēšanu (tarifa fiksētai daļai) un attiecīgi mājsaimniecību elektrības rēķini pieaugs. Vēl viens ar enerģijas izmaksām saistīts faktors - gāzes cenas. Kopš 1.janvāra caur Ukrainu neplūst Krievijas gāzes tranzīts, Eiropas gāzes krātuves ir tukšākas nekā 2023. un 2024.gadā, kā rezultātā dabasgāzes cenas Eiropas biržā augušas. Dārgāka gāzes cena Eiropā var nozīmēt dārgāku apkuri un elektrību arī pie mums.

Plašākā mērogā gads solās būt notikumiem bagāts. Pavisam drīz gaidāma Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā. Attiecīgi tuvākajā laikā redzēsim, vai un cik lielā mērā Trampa pirmsvēlēšanu solījumi un draudi attiecībā, piemēram, uz tarifiem piepildīsies. ASV tirdzniecības politikai ir tieša ietekme uz Eiropas ekonomiku, jo ASV ir Eiropas galvenais eksporta preču noieta tirgus. Līdz ar to, iespējams, ka ekonomikas atkopšanās Eiropā nenotiks tik strauji kā iepriekš cerēts. Inflācijas stāstā Eiropā lielu izmaiņu nav. Nupat publicētais ātrais novērtējums par inflāciju eirozonā decembrī (2,4%) liecina par gada inflācijas pieaugumu atbilstoši gaidām.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Ekonomika Aicina neizmantotās zemes Baltijā izmantot vērienīgai apmežošanai

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Ekonomika Galvenā valsts notāre pērn ienākumos deklarējusi vairāk nekā 130 000 eiro

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa pērn deklarējusi ienākumus 131 305 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Ekonomika Mežniecības koka ēka Krimuldā izvirzīta arhitektūras balvai (+VIDEO)

Tās turpina industriālās attīstības tradīciju un atgādinot par šī tipa būvju ilglaicīgo un daudzslāņaino devumu mūsdienu kultūrtelpā.

Lasiet arī

Sports Dembelē saņem balvu kā sezonas labākais futbolists pasaulē

Parīzes "Saint-Germain" uzbrucējs Usmans Dembelē atzīts par iepriekšējās sezonas labāko futbolistu pasaulē "France Football" versijā, saņemot "Ballon d’Or" balvu.

Pasaule Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Sabiedrība Kozlovskis: Divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Sabiedrība Palkova: Tiesībsarga birojā gribu radīt jauna uzrāviena sajūtu

Jaunā tiesībsardze Karina Palkova Tiesībsarga biroja darbiniekiem ļoti gribētu radīt jauna uzrāviena sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Palkova.

Kultūra Latviešu grāvējfilma «Tumšzilais evaņģēlijs» - jau šāgada oktobrī (+VIDEO)

Kinolente solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā.

Pasaule ANO: Krievijas dronu triecieni liecina par nodomu nogalināt

Krievijas Ukrainā veikto dronu triecienu apstākļi liecina par nodomu nogalināt, teikts ANO Neatkarīgās starptautiskās Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojumā, kas iesniegts Cilvēktiesību padomei.