Eksperte: naudu ieteicams novirzīt «drošības spilvena» izveidošanai (+VIDEO)

Finanšu plānošana gadam sniedz pārskatu par ienākumiem, izdevumiem un ģimenes finanšu mērķiem, palīdzot nodrošināt stabilitāti un efektīvu līdzekļu pārvaldību. Plānošana ļauj kontrolēt tēriņus, identificēt liekus izdevumus un koncentrēties uz svarīgākajiem ieguldījumiem. Ar skaidru plānu ir vieglāk pieņemt apzinātus lēmumus par ikdienas tēriņiem un lieliem pirkumiem, kā arī justies drošākiem par savas nākotnes stabilitāti.

Plānojot budžetu, ieteicams ir ievērot 50/30/20 principu: 50% ienākumu atvēlēt nepieciešamajiem ikdienas izdevumiem, piemēram, mājoklim, pārtikai un transportam, 30% - vēlmēm un izklaidēm, piemēram, ceļojumiem vai hobijiem, un 20% - iekrājumiem un parādu atmaksai. Šī proporcija palīdz līdzsvarot finanšu prioritātes, nodrošinot gan pašreizējo vajadzību apmierināšanu, gan ilgtermiņa finansiālo drošību.

"Lielākā daļa uzņēmumu gada sākumā plāno finanšu patēriņu. Tāpat būt ieteicams rīkoties fiziskām personām. Izmantojot dažādas aplikācijas un banku sniegtās iespējas, sagatavot pārskatu par saviem ieņēmumiem un izdevumiem un izvērtēt to. Varbūt rodas iespēja kādu izdevumu pozīciju samazināt vai likvidēt pavisam. Ietaupīto naudu ieteicams novirzīt "drošības spilvena" izveidošanai 3-6 mēnešu algu apmērā. Šeit lieti var palīdzēt automātiskie bankas maksājumi, kas algas saņemšanas datumā daļu naudas novirza rēķiniem, savukārt daļu ietaupījumiem," iesaka grāmatvedības konsultante Baiba Bendika.

Būtiski domāt arī par nākotni, plānojot uzkrājumus pensijai vai investīcijas, kas varētu nodrošināt papildu ienākumus. Finanšu drošība neattiecas tikai uz šodienu - tā ir spēja nodrošināt sev stabilu dzīvi arī pēc daudziem gadiem.

Papildus finanšu plānošanas rīks ir piemērotas apdrošināšanas izvēle. Tā sniedz finansiālu aizsardzību pret neparedzētiem notikumiem, saglabājot neskartus nākotnes uzkrājumus.

Finanšu eksperte Sanita Glovecka atkāj, ka pēdējo gadu notikumi radījuši vērā ņemamas izmaiņas apdrošināšanas tirgū, veicinot iedzīvotāju izpratni par nozari: "Viens no faktoriem, kas maina sabiedrības uzskatus par apdrošināšanas nepieciešamību, ir pēdējos gados novērotie neprognozējamie laikapstākļi. Piemēram, spēcīgā vētra pagājušā gada vasaras vidū nesa lielus zaudējumus gan privātpersonu īpašumiem, gan komercīpašumiem. Pēc vētras novērojām, ka klienti sāka uzdot jautājumus par riskiem, kas iekļauti segumā, kā arī sāka izvēlēties plašākus segumus, tādējādi sevi turpmāk pasargājot ar lielāka finansiāla atbalsta nodrošinājumu. Savukārt pēc lielgraudu krusas pieauga liela interese par KASKO apdrošināšanu. Visi šie gadījumi mums sniedz pieredzi. Gan apdrošinātājiem par to, kas būtu jāiekļauj segumos, lai klienti tiešām justos pasargāti, gan klientiem par to, ka apdrošināšana kalpo kā finanšu un ietaupījumu sargs."

Iedzīvotājiem svarīgākā materiālā vērtība - mājoklis

Valstī veiktais pētījums liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 65% joprojām kā savu nozīmīgāko materiālo īpašumu vērtē mājokli. Savukārt otrajā vietā ierindojas iekārtas - mobilie telefoni vai datori visvērtīgākie šķiet ceturtajai daļai iedzīvotāju.

Lai pasargātu savu īpašumu un iedzīvi, 47% aptaujāto izvēlas mājokļa apdrošināšanu. Piektajai daļai iedzīvotāju apdrošināšana iegādāta, jo banka to pieprasa kā obligātu nosacījumu hipotekārā kredīta izsniegšanas gadījumā, tomēr lielākā daļa, jeb, 61% respondentu uzsver, ka galvenais iemesls ir vēlme pēc finanšu aizsardzības nodarīto zaudējumu gadījumā. Tajā skaita - pasargājot sevi no trešo pušu radītajiem zaudējumiem. Piemēram, katrs piektais negadījums saistīts ar to, ka mājokli nopludina kaimiņi. Mājokļa apdrošināšana aktuāla arī civiltiesiskās aizsardzības aspektā - 17% aptaujāto ir nodarījuši zaudējumus savu kaimiņu īpašumiem.

Finanšu aizsardzībā un plānošanā var ne tikai iesaistīties individuāli, bet arī iedrošināt savu darba devēju rūpēties par darbinieku labklājību. Nemainīgi kā vienu no populārākajiem produktiem var minēt veselības apdrošināšanu - to darba devējs nodrošinājis 71% aptaujāto. "Veselības apdrošināšana joprojām ir viens no augstāk novērtētajiem labumiem darbinieku labbūtības grozā, jo palīdz izvairīties no lieliem tēriņiem saslimšanas gadījumā. Jāmin, ka ņemot vērā straujo medicīnas cenu pieaugumu, vērojamas izmaiņas izvēlētajā apdrošināšanas segumā. Lielākā daļa uzņēmumu izvēlas limitētas programmas, kas lai arī joprojām nodrošina pietiekoši lielu finansiālo atbalstu darbiniekiem, tomēr ļauj uzņēmumiem vairāk sabalansēt savus izdevumus," iezīmē Sanita Glovecka.