Laika apstākļu dēļ puse no mežā sagatavotajiem kokmateriāliem ir nepieejami

Viņš atzīmēja, ka šī ziema kopumā nozarei ir vērtēja kā ne pārāk veiksmīga. Patlaban vietām ar smagsvara tehniku nav iespējams iebraukt mežā, lai līdz ceļam izvestu sagatavotos kokmateriālus, kā arī vietām nav iespējams izmantot ceļus, pie kuriem kokmateriāli atrodas, jo ir noteikti svara ierobežojumi.

"Ja pajautātu meža mašīnu operatoram, kā iet pa darbu, viņš teiktu - nu neko - peldam. Tā arī varētu situāciju raksturot," pauda LKF izpilddirektors, piebilstot, ka šā gada situācija ir salīdzināma ar 2020.gadu, kad sagatavotajiem kokmateriāliem piekļūšana bija apgrūtināta līdz martam.

Tomēr Bukonts minēja, ka puse no Latvijas mežiem ir AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārvaldībā, kas gadu laikā ir veikusi pietiekami lielas investīcijas meža ceļu infrastruktūras uzlabošanai, līdz ar to šajos mežos situācija ir labāka. Tāpat LVM ir pietiekami lielas plānošanas iespējas, jo ja darbus nevar veikt vienā vietā, tos var veikt citos reģionos un vietās.

Tāpat viņš norādīja, ka LVM pērn bija sagatavojuši būtiskus kokmateriālu uzkrājumus, lai nodrošinātu piegādes. Savukārt lielākie izaicinājumi ir novērojami privātajā sektorā, jo privātajā sektorā pārplānot mežizstrādes darbus nav iespējams. Tomēr LKF izpilddirektors skaidroja, ka visi nozares dalībnieki izprot, ka šādas grūtības var būt sagaidāmas un tas nav nekāds jaunums.

Kā lielāko problēmu mežizstrādes darbos Bukonts nosauca pašvaldību un valsts ceļu slikto stāvokli un to, ka ilgu laiku investīcijas gandrīz 10 000 kilometru garajos valsts ceļos ir bijušas nepietiekamas, par spīti tam, ka pārvadātājiem smagsvara atļauju, ceļu nodokļu un citi maksājumi palielinājušies piecas līdz sešas reizes. Tāpēc šie ieņēmumi būtu jāiegulda ceļu infrastruktūrā.

Tāpat viņš uzsvēra, ka vietām, piemēram, Vidzemes reģionā Smiltenē un Valmierā, kur joprojām pēdējās nedēļās bija novērojams sniegs un ceļu klājs bija sasalis, būtu jāļauj izmantot smagsvara tehnika. Ja ceļš ir pārmitrs, smagsvara tehniku izmantot nedrīkst, bet vietās, kur ceļu klājs ir sasalis, to būtu jāspēj izmantot. Tomēr šajās vietās joprojām atbilstoši VSIA "Latvijas valsts ceļi" lēmumam ir noteikti svara ierobežojumi.

Bukonts uzsvēra, ka mežizstrādātājiem būtu svarīgi, lai dažas diena varētu veikt darbus. Tāpēc nepieciešams uzlabot iekšējo kontroli un ierobežojumu plānošanu. Viņš kā potenciālus risinājumus piedāvāja, izveidot mehānismu, kurā kokvedēju vadītāji, kas ikdienā ceļus izmanto, varētu nosūtīt nofilmētu materiālu vai citu informāciju, izmantojot kādu aplikāciju, lai atbildīgie dienesti varētu izvērtēt attiecīgā autoceļa stāvokli.

LKF izpilddirektors atzīmēja, ka atsevišķos sortimentos un reģionos iekavētie mežizstrādes darbi varētu ietekmēt arī kokmateriālu piedāvājumu, bet globālajos tirgos joprojām koksnes produktu pieprasījums nav ļoti liels. Tāpēc uzņēmumi strādā ar mazākām jaudām un ir arī mazāks izejmateriālu patēriņš, bet, ja pieprasījums pēc kokmateriāliem būtu lielāks, situācija būtu sliktāka.

Komentējot mežizstrādes plānu izpildi, Bukonts minēja, ka tie jāskatās gada laikā, jo situācijās, kad mērķus nav bijis iespējams sasniegt ziemā, var palielināt darbu apmērus vasarā. Tomēr, lai vasaras periodā strādātu ar lielāku jaudu, ir nepieciešami papildu cilvēkresursi.

Patlaban tehnikas un tehnoloģijas pieejamība meža nozarē nesagādā problēmas, bet nav pietiekams daudzums kvalificētu meža mašīnu operatoru un kokvedēju vadītāju, kas ir būtiski, lai uzņēmumi būtu spējīgi strādāt un pelnīt, kā arī palielināt darba intensitāti, pauda Bukonts.

LKF pārstāv mežsaimniecisko darbu un koksnes produktu ražošanas nozari. Federācija iekļauj kokrūpniecības nozares biedrības, kurās apvienojušies dažādi mežsaimniecības, pirmapstrādes, tālākapstrādes, koka māju un mēbeļu ražotāji.