Labas ziņas no finanšu ekspertiem: pieaug noguldījumu rādītāji (+VIDEO)

Neraugoties uz svārstībām pasaules finanšu tirgos, 2024.gadā pensiju plānu rezultāti bijuši krietni virs vidēji sagaidāmā ilgtermiņa ienesīguma. Ko tas nozīmē pensiju dalībniekiem un vai augsti ienesīguma rādītāji saglabāsies arī turpmāk, stāsta aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu eksperts Atis Krūmiņš.

Vidējais ienesīgums ilgtermiņā konservatīviem plāniem svārstās no 2% līdz 3%, turpretim aktīvākiem plāniem robežās no 7% līdz 8%.

Arī pensiju 3. līmeņa plāni uz kopējā tirgus fona uzrādījuši pozitīvus rezultātus - aktīvo plānu ienesīgums pagājušajā gadā bijis robežās no 16% līdz teju 19%

"Pēdējos divos gados pensiju plānos, īpaši aktīvākajos, novērots augsts ienesīguma rādītājs. Tas liek domāt, ka 2025.gadā tirgi atgriezīsies tuvāk vidēji sagaidāmam ilgtermiņa ienesīgumam. Protams, vienmēr jāpatur prātā, ka finanšu tirgi ir svārstīgi, un pašreiz pozitīvie ienesīguma rādītāji neizslēdz iespēju gada griezumā novērot negatīvu ienesīgumu. Nereti ļoti labiem gadiem seko vājāki periodi, un ik pa laikam ienesīgums gada griezumā var būt negatīvs, taču garākā laika posmā visu pensiju plānu ienesīguma rādītāji saglabājas pozitīvi," saka Atis Krūmiņš.

Noteicošie ir rezultāti ilgtermiņā

Lai gan aizvadītajā gadā pensiju plāni ir uzrādījuši pozitīvus ienesīguma rādītājus, jāpatur prātā - uzkrājuma veidošana vecumdienām ir ilgtermiņa projekts. Izvērtējot pensiju plānus, svarīgi salīdzināt ienesīguma rādītājus ilgākā laika periodā, proti, vismaz piecu, vislabāk desmit gadu kontekstā, ja plāni tik ilgi ir pieejami. Kā norāda Atis Krūmiņš, uzkrājuma veidošanu vecumdienām varam salīdzināt ar maratonu, kur nozīmīgi ir raudzīties uz pensiju plānu rezultātiem ilgtermiņā. Īstermiņa rezultātus lielā mērā ietekmē esošā ekonomiskā situācija un finanšu tirgi, taču ilgtermiņā šīs svārstības izlīdzinās.

Uzkrātu vairāk, ja izvēlētos vecumam atbilstošu plānu

Ikvienam pensiju sistēmas dalībniekam rūpīgi jāseko līdzi tam, lai izvēlētais plāns būtu vecumam atbilstošs. Diemžēl bankas novērojumi liecina, ka kopumā joprojām aptuveni puse iedzīvotāju ir izvēlējušies pārāk konservatīvus plānus, tādejādi zaudējot ilgtermiņā un negūstot maksimālo labumu no finanšu tirgu pieauguma. Piemēram, izvēloties aktīvo plānu 28 gadu vecumā un ieguldot 75 eiro mēnesī, līdz 65 gadu vecumam ir iespējams uzkrāt pat divas reizes vairāk, nekā izvēloties konservatīvāku plānu - 114 541 eiro iepretim 59 557 eiro.

Gados jaunākiem cilvēkiem, kuri plāno uzkrāt vismaz 10 gadus un vairāk, piemērotākā izvēle ir pensiju plāni ar lielu ieguldījumu īpatsvaru akcijās. Neskatoties uz to, ka šie plāni ir vairāk pakļauti finanšu tirgu svārstībām, ilgtermiņā tie ir visienesīgākie. Savukārt, tuvojoties pensijas vecumam, nepieciešams pakāpeniski samazināt ieguldījumu īpatsvaru akcijās, izvēloties konservatīvākus pensiju plānus. Tas ļaus samazināt akciju tirgu svārstību iespējamo negatīvo ietekmi uz uzkrāto pensijas kapitālu.