Darbu sācis Baltijas elektroenerģijas balansēšanas jaudu vienotais tirgus

Pirmās izsoles Baltijas balansēšanas jaudu tirgū notika otrdien, 4.februārī, un tajās PSO no tirgus dalībniekiem iegādājās jaudas katram solīšanas periodam.

Patlaban tirgu veido frekvenču ierobežošanas rezerves (FCR) un manuālās frekvences atjaunošanas rezerves (mFRR).

Baltijas PSO katram periodam iegādājās 1257 megavatus (MW) kopējās balansēšanas jaudas, kas ietver 29 MW FCR, 730 MW augšupvērstas mFRR un 498 MW lejupvērstas mFRR.

Pārrobežu pārvades jauda tiek piešķirta balansēšanas jaudu apmaiņai un rezervju sadalei atbilstoši Baltijas PSO izstrādāto Baltijas balansēšanas jaudas tirgus optimizācijas algoritma metodikai pēc Eiropas balansēšanas vadlīnijām.

AST skaidroja, ka sākotnēji automātiskās frekvences atjaunošanas rezervju (aFRR) jauda netiks iepirkta, jo no Baltijas PSO neatkarīgu tehnisku iemeslu dēļ ir aizkavējusies pievienošanās aFRR balansēšanas enerģijas apmaiņas platformai "Picasso". Līdz aFRR enerģijas apmaiņa būs iespējama, Baltijas PSO visu frekvences atjaunošanas rezervju apjomu iepirks mFRR veidā, lai nodrošinātu drošu un stabilu energosistēmu darbību. Šie apstākļi nekavē sinhronizācijas procesu un neapdraud tīkla stabilitāti pēc pievienošanās kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai.

Balansēšanas jaudas ir pakalpojums, ko iegādājas PSO, lai nodrošinātu garantētu balansēšanas resursu pieejamību. Katru dienu notiek izsoles, kurās operatori, pamatojoties uz regulēšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvājumiem, iegādājas balansēšanas jaudas nākamam 24 stundu periodam. Nepieciešamības gadījumā PSO izmanto iegādātās balansēšanas jaudas frekvences vadībai. Šie pasūtījumi notiek balansēšanas enerģijas tirgū.

AST Sistēmas palīgpakalpojumu dienesta vadītāja Jolanta Graudone norādīja, ka notiek cieša sadarbība, lai veiktu Baltijas sinhronizāciju un nodrošinātu sistēmas stabilitāti un drošumu laikā, kad sistēma tiks atvienota no Krievijas kontrolētās sistēmas, izolētas darbības testa laikā un brīdī, kad Baltija pievienosies kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai.

Viņa skaidro, ka veiksmīgā Baltijas balansēšanas jaudu tirgus darbības sākšana ir ļāvusi AST iegādāties sistēmas darbībai nepieciešamos balansēšanas pakalpojumus. Turklāt nākotnē, pieaugot atjaunojamās enerģijas īpatsvaram kopējā tirgū, jaudu tirgus būs arī nozīmīgs instruments tirgus dalībniekiem, ļaujot iegūt papildu ieņēmumus.

Kopējais tirgus pieprasījums pēc balansēšanas jaudām Baltijas valstīs 2025.gadā sasniegs aptuveni 1500 MW un tiek prognozēts, ka pieprasījums pieaugs līdz ar atjaunojamās enerģijas ražošanas pieaugumu un tā saukto ģenerējošo patērētāju skaita pieaugumu, atzīmē kompānijā.

Tāpat kompānijā atzīmē, ka vēl pašlaik Igaunija, Latvija un Lietuva darbojas sistēmā, kurā elektroenerģijas frekvenci centralizēti kontrolē Krievija. Sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu ļaus veikt neatkarīgu, stabilu un uzticamu Baltijas valstu elektrotīklu frekvences kontroli un palielinās enerģētisko drošību reģionā.