• Agris,
  • Agrita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Graudaugu kopraža pērn Latvijā pieaugusi par 16,1%

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 17:18, 17.02.2025


Latvijā ievāktā graudaugu kopraža pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, pieaugusi par 16,1% jeb 436 400 tonnu salīdzinājumā ar 2023.gadu, un bija 3,152 miljoni tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.



Vienlaikus graudaugu sējumu platība pērn pieauga par 0,4% jeb 3400 hektāru, sasniedzot 800 800 hektāru, bet graudaugu ražība palielinājās par 1,5%, sasniedzot 39,4 centnerus no viena hektāra. Vidējās ražības pieaugums pērn bija visiem graudaugu kultūraugiem.

Ziemāju graudaugu kopraža 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu palielinājās par 321 400 tonnu jeb 15,3%, sasniedzot 2,424 miljonus tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība pieauga no 41,3 centneriem no hektāra 2023.gadā līdz 47,5 centneriem 2024.gadā.

Ziemas kvieši veidoja 69% no visas graudu kopražas (2023.gadā - 69,5%). Vidējai ražībai no viena hektāra pieaugot par 16,4% jeb no 42,7 centneriem 2023.gadā līdz 49,7 centneriem 2024.gadā, ziemas kviešu kopraža sasniedza 2,176 miljonus tonnu, kas ir par 289 100 tonnu jeb 15,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vasarāju graudaugu sējumu platība 2024.gadā pieauga par 2200 hektāru jeb 0,8%, ko ietekmēja būtisks auzu sējumu platību kāpums - par 10 000 hektāru jeb 10,2%. Savukārt vasaras miežu sējuma platība turpināja samazināties, sarūkot par 4900 hektāru jeb 8,1%.

Pērn kopumā iepirkti 2,96 miljoni tonnu graudu, kas ir par 282 400 tonnu jeb 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Graudu vidējā iepirkuma cena samazinājās no 208,39 eiro par tonnu 2023.gadā līdz 191,71 eiro 2024.gadā.

No iepirktajiem graudiem 83% veidoja kvieši (2023.gadā - 84,8%), no kuriem 68,8% bija pārtikas kvalitātes (2023.gadā - 71,7%). Pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā palielinājās no 66,2% 2023.gadā līdz 73,2% 2024.gadā.

2024.gadā par 100 400 tonnu jeb 28,7% samazinājās rapša sēklu kopievākums, platībām samazinoties par 27 800 hektāru jeb 19%. Ziemas rapša vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 23,7 centnera 2023.gadā līdz 21,3 centneriem 2024.gadā un ir zemākā pēdējo sešu gadu laikā. Vasaras rapša vidējā ražība pieauga par 1,4 centneriem no hektāra jeb 9,5%.

Kopējo rapša sējuma platības samazinājumu noteica ziemas rapša platības samazinājums par 40 700 hektāru jeb 28,8%, jo daļa ziemas rapša sējumu nepārziemoja un tika pārsēti ar vasarājiem, norāda statistikas pārvaldē. Vasaras rapša sējuma platība pieauga par 12 000 hektāru jeb 2,2 reizes, kamēr 2023.gadā vasaras rapša sējuma platība samazinājās līdz 10 100 hektāru.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka pēdējo 14 gadu laikā ir būtiski samazinājusies kartupeļu stādījumu platība - no 30 100 hektāru 2010.gadā līdz 12 800 hektāru 2024.gadā. To kopraža 2024.gadā bija 227 900 tonnu, kas ir par 30 200 tonnu jeb 11,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Kartupeļu vidējā ražība no viena hektāra samazinājās par 6,9 centneriem jeb 3,7% un bija 177,5 centneri no viena hektāra.

2024.gadā kopumā tika izaudzēti 108 400 tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 2600 tonnu jeb 2,3% mazāk nekā 2023.gadā. Kopražas kritumu galvenokārt veidoja siltumnīcās izaudzēto dārzeņu apjoma samazinājums par 1600 tonnu jeb 14,6%. Atklātā laukā izaudzēto dārzeņu apjoms samazinājās par 1000 tonnu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Ekonomika Aicina neizmantotās zemes Baltijā izmantot vērienīgai apmežošanai

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Ekonomika Galvenā valsts notāre pērn ienākumos deklarējusi vairāk nekā 130 000 eiro

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa pērn deklarējusi ienākumus 131 305 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Ekonomika Mežniecības koka ēka Krimuldā izvirzīta arhitektūras balvai (+VIDEO)

Tās turpina industriālās attīstības tradīciju un atgādinot par šī tipa būvju ilglaicīgo un daudzslāņaino devumu mūsdienu kultūrtelpā.

Lasiet arī

Sports Dembelē saņem balvu kā sezonas labākais futbolists pasaulē

Parīzes "Saint-Germain" uzbrucējs Usmans Dembelē atzīts par iepriekšējās sezonas labāko futbolistu pasaulē "France Football" versijā, saņemot "Ballon d’Or" balvu.

Pasaule Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Sabiedrība Kozlovskis: Divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Sabiedrība Palkova: Tiesībsarga birojā gribu radīt jauna uzrāviena sajūtu

Jaunā tiesībsardze Karina Palkova Tiesībsarga biroja darbiniekiem ļoti gribētu radīt jauna uzrāviena sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Palkova.

Kultūra Latviešu grāvējfilma «Tumšzilais evaņģēlijs» - jau šāgada oktobrī (+VIDEO)

Kinolente solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā.

Pasaule ANO: Krievijas dronu triecieni liecina par nodomu nogalināt

Krievijas Ukrainā veikto dronu triecienu apstākļi liecina par nodomu nogalināt, teikts ANO Neatkarīgās starptautiskās Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojumā, kas iesniegts Cilvēktiesību padomei.