• Agris,
  • Agrita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvija pērn eksportēja preces uz 203 pasaules valstīm

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 15:14, 19.02.2025


Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 203 pasaules valstīm, kamēr importēja no 176 valstīm.


Foto: LETA

2024.gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,68 miljardus eiro, kas ir par 365,5 miljoniem eiro jeb 1,9% mazāk nekā 2023.gadā, bet importa - 21,68 miljardus eiro, kas ir par 1,73 miljardiem eiro jeb 7,4% mazāk.

Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās pērn veidoja 40,36 miljardus eiro, kas ir par 2,09 miljardiem eiro jeb 4,9% mazāk nekā 2023.gadā.

Pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, eksports pieaudzis tādās preču grupās kā koks un tā izstrādājumi, kokogles - par 153 miljoniem eiro jeb 5,3%, pārtikas rūpniecības ražojumi - par 100,9 miljoniem eiro jeb 5,4%, kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi - par 73 miljoniem eiro jeb 4,5%.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti.

Tostarp koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (22,5%), Zviedriju (12,3%) un Dāniju (7,3%), kamēr elektroierīces un elektroiekārtas visvairāk tika eksportētas uz Lietuvu (27,7%), Igauniju (12%) un Franciju (6,1%), bet minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti - uz Lietuvu (30,7%), Igauniju (11,9%) un Vāciju (7,9%).

2024.gadā no Latvijas tika eksportētas preces uz 203 pasaules valstīm. Pieci lielākie eksporta partneri bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Zviedrija un Krievija. To īpatsvars veidoja 47,5% no kopējās eksporta vērtības. Uz Lietuvu, Igauniju, Vāciju un Krieviju visvairāk tika eksportētas lauksaimniecības un pārtikas preces, savukārt uz Zviedriju - koks un koka izstrādājumi.

Pērn Latvijas izcelsmes preču eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm veidoja 47,2% no kopējās preču eksporta vērtības uz šīm valstīm. Latvijas izcelsmes preces visvairāk tika eksportētas uz Lietuvu - 905,2 miljonu eiro vērtībā, uz Vāciju - 859,6 miljonu eiro vērtībā un uz Zviedriju - 825,1 miljona eiro vērtībā. Svarīgākās Latvijas izcelsmes preces eksportā uz ES valstīm bija koks un koka izstrādājumi, kokogles, piena pārstrādes produkti, putnu olas, medus, kā arī dzelzs un tērauda izstrādājumi.

Svarīgākās preces Latvijas importā pērn bija minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī sauszemes transporta līdzekļi, to daļas. Minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti visvairāk tika importēti no Lietuvas (50%), Somijas (21,8%) un Krievijas (7,5%), kamēr elektroierīces un elektroiekārtas visvairāk tika importētas no Lietuvas (15,8%), Ķīnas (10,8%) un Polijas (9,4%), bet sauszemes transporta līdzekļi, to daļas - no Vācijas (35,2%), Igaunijas (17,8%) un Polijas (9,1%).

Pērn uz Latviju tika importētas preces no 176 pasaules valstīm. Pieci lielākie importa partneri bija Lietuva, Vācija, Polija, Igaunija un Somija. To īpatsvars veidoja 57,5% no kopējās importa vērtības. No Lietuvas un Somijas visvairāk tika importēti minerālprodukti, no Vācijas - satiksmes līdzekļi un to aprīkojums, savukārt no Polijas un Igaunijas - lauksaimniecības un pārtikas preces.

2024.gadā, salīdzinot ar 2023.gadu, eksports uz Ukrainu samazinājās par 41,6% un veidoja 290,3 miljonus eiro, uz Krieviju - par 9,1% un veidoja 1,028 miljardus eiro, bet uz Baltkrieviju - par 16,9% un bija 142,5 miljoni eiro. Eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2024.gadā visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta samazinājums par 43,3 miljoniem eiro, uz Krieviju - mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums par 66,7 miljoniem eiro, bet uz Baltkrieviju - tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksporta samazinājums par 17,1 miljonu eiro.

Pērn salīdzinājumā ar 2023.gadu imports no Ukrainas samazinājās par 3,8% un veidoja 287,8 miljonus eiro, no Krievijas - par 34,8% un veidoja 395,6 miljonus eiro, bet no Baltkrievijas - par 14% un bija 149 miljoni eiro. Importa samazinājumu no Ukrainas visvairāk ietekmēja augu valsts produktu importa kritums par 34,1 miljonu eiro, no Krievijas - minerālproduktu importa samazinājums par 79,2 miljoniem eiro, bet no Baltkrievijas - mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu importa kritums par 6,6 miljoniem eiro.

Dati arī liecina, ka 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu pieauga preču ārējā tirdzniecība ar atsevišķām NVS valstīm. Eksportā lielākais pieaugumus bija uz Kazahstānu - par 6,2 miljoniem eiro jeb 5% un uz Tadžikistānu - par 4,9 miljoniem eiro jeb 60,2%. Savukārt importā lielākais pieaugums bija no Kazahstānas - par 12,6 miljoniem eiro jeb 15,4%.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Ekonomika Aicina neizmantotās zemes Baltijā izmantot vērienīgai apmežošanai

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Ekonomika Galvenā valsts notāre pērn ienākumos deklarējusi vairāk nekā 130 000 eiro

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa pērn deklarējusi ienākumus 131 305 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Ekonomika Mežniecības koka ēka Krimuldā izvirzīta arhitektūras balvai (+VIDEO)

Tās turpina industriālās attīstības tradīciju un atgādinot par šī tipa būvju ilglaicīgo un daudzslāņaino devumu mūsdienu kultūrtelpā.

Lasiet arī

Sports Dembelē saņem balvu kā sezonas labākais futbolists pasaulē

Parīzes "Saint-Germain" uzbrucējs Usmans Dembelē atzīts par iepriekšējās sezonas labāko futbolistu pasaulē "France Football" versijā, saņemot "Ballon d’Or" balvu.

Pasaule Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Sabiedrība Kozlovskis: Divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Sabiedrība Palkova: Tiesībsarga birojā gribu radīt jauna uzrāviena sajūtu

Jaunā tiesībsardze Karina Palkova Tiesībsarga biroja darbiniekiem ļoti gribētu radīt jauna uzrāviena sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Palkova.

Kultūra Latviešu grāvējfilma «Tumšzilais evaņģēlijs» - jau šāgada oktobrī (+VIDEO)

Kinolente solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā.

Pasaule ANO: Krievijas dronu triecieni liecina par nodomu nogalināt

Krievijas Ukrainā veikto dronu triecienu apstākļi liecina par nodomu nogalināt, teikts ANO Neatkarīgās starptautiskās Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojumā, kas iesniegts Cilvēktiesību padomei.