• Agris,
  • Agrita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


EM: situāciju eirozonā, tostarp Latvijā, uzlabos zemākas likmes (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 11:37, 04.03.2025


Tas palīdzēs stiprināt patēriņu, nekustamā īpašuma tirgu un būvniecību.



Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023.gada 4. ceturksni (salīdzināmās cenās pēc neizlīdzinātiem datiem). Lai gan 2024.gadā turpināja augt atalgojums un samazinājās inflācijas tempi, tomēr atslābums bija vērojams Latvijas ārējās tirdzniecības plūsmās, kā arī investīciju dinamikā. Kopumā pagājušajā gadā IKP saruka par 0,4%. 2024.gadā IKP izaugsmi negatīvi ietekmēja samazinājums ražojošajās nozarēs (par 2,8%). Neliels pieaugums bija novērojams pakalpojumu nozarēs (par 0,4%).

2024.gada 4.ceturksnī izaugsmi uzrādīja lauksaimniecība (+12,1%) finanšu un apdrošināšanas darbības (+12,8%), izglītība (+7,3%) un izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (+4,4%), apstrādes rūpniecība (+2,2%), savukārt salīdzinoši straujš sarukums bija pārējo rūpniecību nozarēs (-22,8%), būvniecībā (-10,7%). Mērenāks sarukums bija transporta un uzglabāšanas nozarē (-5,5%), veselībā un sociālā aprūpē (-5,4%) operācijās ar nekustamo īpašumu un informācijas un komunikācijas pakalpojumos, attiecīgi -2,7% un -1,3%. Kopumā 2024.gadā straujākie pieaugumi bija mākslas un izklaides (+5,5%), veselības un sociālās aprūpes (+5,1%) valsts pārvaldes (+4%) lauksaimniecības (+3,7%) un tirdzniecības (3,4%) nozarēs. Savukārt straujākie kritumi gada griezumā bija transporta un uzglabāšanas (-7,9%), būvniecības (-6,9%), apstrādes rūpniecības (-4,6%) nozarēs un operācijās ar nekustamo īpašumu (-3,1%).

Paredzams, ka 2025.gadā ekonomikas aktivitāte atsāks pieaugt. Kā rāda starptautisko organizāciju prognozes, 2025.gadā globālā ekonomiskā vide nedaudz uzlabosies, kas sekmēs aktivitātes atjaunošanos Latvijas eksportā. Situāciju eirozonā, tostarp Latvijā, uzlabos arī zemākas procentu likmes, kas palīdzēs stiprināt patēriņu, nekustamā īpašuma tirgu un būvniecību. Būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku veidos arī ES fondu investīciju pieaugums, kā arī veiktās reformas konkurētspējas stiprināšanā, tostarp zemāki darbaspēku nodokļi.

Šogad dažādās nozarēs saglabāsies atšķirīgas attīstības tendences. Plašāka kredītu pieejamība privātiem būvniecības projektiem, kā arī ES investīciju pieejamība veicinās būvniecības nozari un nodarbinātības iespējas tajā. Pakāpeniski atgūsies arī tirdzniecības nozare, ko ietekmēs ārējās tirdzniecības plūsmu palielinājums un vairumtirdzniecības nozares dinamika. Savukārt mazumtirdzniecības nozari ietekmēs privātā patēriņa sagaidāmais pieaugums.

Pie pozitīviem izaugsmes tempiem atgriezīsies arī apstrādes rūpniecība, ko galvenokārt ietekmēs eksporta iespēju uzlabošanās. Neskaidra situācija ar Krievijas karu Ukrainā stimulēs uzņēmumus meklēt jaunus noieta tirgus, savukārt uz iekšējo pieprasījumu orientētās rūpniecības nozares ietekmēs iedzīvotāju pirktspēja.

Būtiski nepasliktinoties norisēm ārējā vidē, Ekonomikas ministrija prognozē, ka izaugsme 2025.gadā varētu būt tuvu 2%, pauž Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Staņislavs Skribāns.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Siguldas novads ir investējis 4,7 miljonus eiro ceļu infrastruktūrā (+VIDEO)

Infrastruktūra mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ir izbūvēta abās ceļa pusēs.

Ekonomika Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Ekonomika Aicina neizmantotās zemes Baltijā izmantot vērienīgai apmežošanai

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Ekonomika Galvenā valsts notāre pērn ienākumos deklarējusi vairāk nekā 130 000 eiro

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa pērn deklarējusi ienākumus 131 305 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Lasiet arī

Veselība Psihiatrs iesaka, kā tikt galā ar Latvijas skolu (+VIDEO)

Bērni nav “mazie pieaugušie” – viņu domāšana, emocijas un spriedumu veidošanās notiek pavisam citādi.

Sports Dembelē saņem balvu kā sezonas labākais futbolists pasaulē

Parīzes "Saint-Germain" uzbrucējs Usmans Dembelē atzīts par iepriekšējās sezonas labāko futbolistu pasaulē "France Football" versijā, saņemot "Ballon d’Or" balvu.

Pasaule Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Sabiedrība Kozlovskis: Divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Sabiedrība Palkova: Tiesībsarga birojā gribu radīt jauna uzrāviena sajūtu

Jaunā tiesībsardze Karina Palkova Tiesībsarga biroja darbiniekiem ļoti gribētu radīt jauna uzrāviena sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Palkova.

Kultūra Latviešu grāvējfilma «Tumšzilais evaņģēlijs» - jau šāgada oktobrī (+VIDEO)

Kinolente solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā.